Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vēl pirms jaunās novadu reformas dažas pašvaldības jau sākušas sarunas par apvienošanos

Lai arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) vēl tikai top jaunā novadu karte, atsevišķas pašvaldības pašas sākušas neformālās sarunas par reformas modeļiem, raksta "Latvijas Avīze". Apes novadam, kurš ir viens no tiem, kas neatbilst novada pastāvēšanas kritērijiem, ir vairāki potenciālie sadarbības partneri. Apes vadība apstiprināja, ka ir sākušās konsultācijas ar kaimiņu novadiem. Kad iepriekšējā valdība pieteica sadarbības teritoriju reformas projektu, pašvaldībā rīkotajā aptaujā priekšroka tika dota sadarbībai ar Smiltenes novadu, uz kuru Ape skatās arī tagad, apstiprinājis Apes novada priekšsēdis Jānis Liberts.

Apes novads ir izveidots 2009.gadā, un tajā ir Apes pilsēta, Gaujienas, Trapenes un Virešu pagasti. Novads robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadiem, kā arī ar Igaunijas Valgas un Veru apriņķiem. Pašvaldībā ir 3555 iedzīvotāji. Līdz administratīvi teritoriālajai reformai 2009.gadā tajā iekļautie pagasti un pilsēta bija Alūksnes rajonā, kura 15 pagasti izveidoja Alūksnes novadu. Apes pievienošanās tam ir viena no iespējām, bet apeniešiem ir izveidojusies arī saikne ar Smiltenes novadu, kuram deleģētas būvvaldes un vietējās policijas funkcijas.

Taču ir vēl trešais sadarbības pretendents - Valkas novads, kas grib nevis visu Apes novadu, bet tikai tā Gaujienas pagastu, ar kura iedzīvotājiem Valkas novada vadībai jau ir bijusi tikšanās. Tas, visticamāk, nebūs vienīgais mēģinājums reformas gaitā sadalīt nelielos novadus starp vairākām pašvaldībām. Iespējams, tik tālu valcēniešiem šajās sarunās izdevies tikt arī tāpēc, ka Valkas novada deputātu Viesturu Zariņu ar Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas direktori Ievu Zariņu saista ģimeniska saikne, raksta laikraksts.

Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) nenoliedza, ka ir ieinteresēts paplašināt savas pašvaldības teritoriju ar Gaujienas pagastu, kurā esot vērts investēt, ko viņš solīja darīt. Valkas novada mērs uzsvēra kopīgās intereses tieši tūrisma jomā, jo tagad Valkas novadā esot Zvārtavas pagasts, bet Zvārtavas pils - Gaujienā.

Bijušajam Valkas rajonam piederīgais Strenču novads tagad jau skatās Valmieras virzienā uz kaimiņos esošo Brenguļu novadu, bet pie Valkas atgriezties nevēlas, apstiprināja pašvaldības vadītājs Jānis Pētersons. Strenču novads apvieno bijušā Valkas rajona Strenču un Sedas pilsētas, kā arī Jērcēnu un Plāņu pagastus. Tas robežojas ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadiem. "Visa mūsu vilkme ir Valmieras virzienā, kas arī ir tuvāk nekā Valka," stāstīja Pētersons. Viņš piekritis, ka reformai ir jānotiek un Strenčiem nebūs citas izvēles kā apvienoties ar vēl kādu pašvaldību.

Novada priekšsēdis atbalstītu liela Valmieras novada veidošanu, tajā iekļaujot Valmieru un visas apkārtējās pašvaldības.

Tikmēr Apes novada priekšsēdis Jānis Liberts apstiprinājis, ka ir sākušās sarunas ar Smiltenes un arī Alūksnes novadu, kuram vēsturiski tuvāka ir Ape un Trapene. Gaujienas un Virešu iedzīvotāji jau agrāk devušies virzienā uz Smilteni, vairāk izmantojot tās, nevis Alūksnes pakalpojumus. "Ar Valku nekādus saskares punktus es neredzu," piebildis Liberts, kuram nemaz neesot bijis zināms, ka Valka jau cenšas pārvilināt pie sevis Gaujienu, par ko domes vadība neesot informēta.

Vietējās ziņas