Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vēl cīņa nav galā

Drīz būs apritējuši desmit gadi, kopš laiku palaikam tiek risinātas pretrunas, kas saistītas ar Mālupes hidroelektrostacijas atjaunošanu uz Pededzes upes. Pretēji sākotnējai iecerei tagad nolemts ūdens līmeni upē paaugstināt vecajās robežās, bet arī šo iespēju vairs neparedz Latvijas likumdošana.

Īpašnieks negrib samierināties
“Te ir bijusi dzirnavu ūdenskrātuve. Tās atjaunošana un apkārtnes sakārtošana būs primārais, bet hidroelektrostacijas būve būs sekundāra. HES būve ir vajadzīga kaut vai tāpēc vien, lai atpelnītu projekta īstenošanā ieguldītos līdzekļus. Galvenais ir sakārtot senču mantojumu – tādu ūdenskrātuvi, kāda tā ir bijusi pirms 100 gadiem. Taču izrādās, ka vairs nedrīkst neko mainīt upes tecējumā,” stāsta SIA “Mūsu HES” īpašnieks Juris Pēterons.

Viņš otrdien piedalījās Saeimas Tautsaimniecības un enerģētikas apakškomisijas sēdē, kurā centās pārliecināt deputātus par savas ieceres īstenošanas nepieciešamību. Diemžēl komisija uzskata, ka ir ļoti labi tā, kā ir pašlaik. Plūdos Mālupes dzirnavu aizsprosts ir pilnībā aizskalots, un dabā tas vairs nav saglabājies, tāpēc nav arī ūdens līmeņa uzstādinājuma. Jau septembrī J.Pētersons saņēma Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes atteikumu ar šādu secinājumu, tāpēc tika noraidīts viņa lūgums izsniegt tehniskos noteikumus dzirnavu aizsprosta atjaunošanai un divu hidroelektrostacijas turbīnu uzstādīšanai uz Pededzes upes.

Skaidro vēlmi sakārtot vidi
Gan vides dienesta atteikuma, gan Saeimas deputātu noliedzošās attieksmes pamatā ir Ministru kabineta noteikumi, kuros Pededze ir minēta kā upe, uz kuras zivju resursu aizsardzības nolūkā ir aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus. Tiesa, noteikumos ir arī teikts, ka var izmantot aizsprostus hidroelektrostaciju vajadzībām tajās vietās, kur tie ir saglabājušies ar ūdens uzstādījumu un to darbība neparedz mainīt dabā esošos normālos ūdens līmeņa uzstādījumus. Tas nozīmē, ka viss varētu notikt, ja vien plūdi nebūtu pilnībā aizskalojuši dzirnavu aizsprostu, atstājot tikai saliektus dzelzs stiprinājumus upē zem tilta.

Tāpēc J.Pētersons nevēlas  samierināties un nolēmis vērsties jaunievēlētajā Saeimā. “Es negribu padoties, un Mālupes iedzīvotājiem arī tas ir vajadzīgs. Viņiem nav pieņemama tāda “zaļā domāšana”, kas liedz atjaunot dzirnavu aizsprostu un sakārtot apkārtni,” skaidro J.Pētersons. Lai gūtu lielāku sabiedrības atbalstu, trešdien viņš aicināja uz tikšanos Mālupes pagasta pārvaldes darbiniekus un iedzīvotājus, kā arī TV5 un “Alūksnes Ziņu” žurnālistus.

Tīrīs krastus un atjaunos ūdenskrātuviMālupes salā atrodas J.Pētersona īpašums - 11 hektāri zemes, kurā ietilpa uzplūdinājums pie dzirnavām. To viņš nopirka no iepriekšējā SIA “Mūsu HES” īpašnieka ar domu sakārtot un attīstīt šo vietu. Pie aizsprosta dambja atrodas vecā dzirnavu ēka, kura ir jānojauc, jo to atjaunot vairs nav iespējams. Tās vietā paredzēts būvēt hidroelektrostacijas ēku ar turbīnām. Projektā iecerēts būvēt arī jaunu tiltu pār Pededzi, iztīrīt upes krastus un atjaunot ūdenskrātuvi. “Te būs skaists ezers, kura krastā atradīsies peldvieta. Šis darbs prasa apmēram 450 000 latu ieguldījumu, tāpēc tos vajadzēs arī atpelnīt. Man ir gatavs projekts, bet nav zināms, kā to varēs īstenot,” norāda J.Pētersons.

Mālupes pagasta pārvalde un vietējie iedzīvotāji atbalsta šo ieceri. Viņi izmanto tiltu pāri aizsprostam, lai saīsinātu ceļu uz kapiem vai brīvdabas estrādi.

Turklāt var vērot, ka šī ir iecienīta vieta pastaigām ar bērniem un atpūtai. Ar mālupieša Alvja Bukāna atbalstu tagad nogriezti krūmi upes krastā, tāpēc labi var iztēloties, cik skaisti te būtu, turpinot sakopt un labiekārtot apkārtni.

Krasta māju akās trūkst ūdens
Samazinoties ūdens līmenim upē, arī labajā krastā dzīvojošo akās trūkst ūdens. Saeimas deputāti ieteikuši SIA “Mūsu HES” padziļināt akas. “Kāpēc gan tas būtu jādara uzņēmējam? Protams, savu iespaidu atstāja sausā vasara. Ja ziema būs auksta, tad labajā krastā, kas ir augsts, būs jāpaliek bez ūdens,” spriež pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Priede. Vilis Egle, kurš dzīvo “Kalējos” šajā upes krastā, atzīst, ka viņa akā ūdens ir vien tik, cik pietiek padzerties. Turklāt aka ir ļoti dziļa – 12 grodi. Vasarā ūdeni ar traktoru un mucu pieved no dīķa. “Kad bija uzplūdināta dzirnavu aizsprosta ūdenskrātuve, tad ūdens nekad netrūka,” secina V.Egle. Viņš domā, ka pašiem ūdens pietiks arī ziemā. Ja būtu jādzirdina lopi, tad gan nezinātu, ko iesākt. “Kāda ir upe palikusi! Tajā ūdens ir sunim līdz ceļgaliem. Viss ir aizaudzis. Senāk, kad vēl dzirnavas strādāja,  pa upi laida plostus, tāpēc tā bija tīra no alkšņiem un zālēm,” salīdzina V.Egle. Viņš uzsver, ka pats un vēl daudzi nekad nav bijuši pret hidroelektrostacijas būvi.

Agrāk saliņa Pededzes vidū bija zem ūdens. Šobrīd krasta līnija ir labi saskatāma tālu no pašreizējās upes gultnes. “Plūdi aiznesa arī balstus zem tilta. Tagad pa to var pāriet kājām, bet braukt ir bīstami,” saka I.Priede. Leonīds Veperis savulaik strādājis dzirnavās, tāpēc ir pārliecināts: “Obligāti ir jāatjauno dzirnavu aizsprosts, ja gribam dabas labā kaut ko darīt. Jāsāk šaubīties, ka Saeimā ir gudras galvas, ja to nesaprot,” secina L.Veperis.

Vai vilciens jau aizbraucis?
Mālupes pagasta “Lejiņu” saimniece Gaida Āboliņa ir daudz tiesājusies ar SIA “Mūsu HES”, lai iestātos pret savu īpašumu applūdināšanu, būvējot HES. Taču G.Āboliņa vienmēr ir teikusi, ka viņa piekrīt HES atjaunošanai, nepaaugstinot ūdens līmeni, bet saglabājot to vecajās robežās. “Tad man nav iebildumu. Es to teicu arī tiesā. Man ir vectēva īpašuma pirkšanas akts, kurā ir norādīts, cik tālu var celt ūdens līmeni. Savukārt bijušais dzirnavu strādnieks to parādīja. Šādā gadījumā es neko nezaudēju. Vien nedaudz no pļavas, bet toties dīķis būs pilns ar ūdeni,” stāsta G.Āboliņa.

Viņa atceras, ka pirms gada Mālupē bija organizēta projekta sabiedriskā apspriešana. Tad J.Pētersons nolēma, ka jāatjauno dzirnavu ūdenskrātuve vecajās robežas, lai nebūtu Pededzes krastā dzīvojošo 11 zemes īpašnieku iebildumu. “Kamēr bija strīdi ar zemes īpašniekiem, tiesu procesi, tikmēr tika anulēta HES būvatļauja, kuru vairs neatjaunoja. Turklāt tika pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi, kuri ir spēkā arī tagad. Tas nozīmē, ka nedrīkst sakārtot pat to, ko upe ir izskalojusi,” norāda J.Pētersons. Tomēr viņš tāpat kā Mālupes pagasta iedzīvotāji vēl cer, ka izdosies pārliecināt un saņemt atļauju atjaunot aizsprostu, uzbūvēt HES ar divām turbīnām un sakārtot.

Vietējās ziņas