Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Uztraucas par vēstures liecību saglabāšanu 1

Redakcijā vērsās laikraksta  lasītāja, kura uztraucas par vēsturisko liecību saglabāšanu šobrīd notiekošajos administratīvās ēkas laukuma rekonstrukcijas darbos.
“Pašlaik pie Alūksnes novada domes ēkas Dārza ielā 11 ir uzplēsts senais tirgus laukuma bruģis. Vai kāds to ir dokumentējis vai nofotografējis kaut nelielu platību pirms izjaukšanas? Smilšu kaudzē var redzēt skaldītus akmeņus. Ir jābūt kādam uzraugam no pieminekļu inspekcijas vai kādam citam atbildīgajam, jo pēc būtības zudībā iet vēsturiskas lietas, vēl jo vairāk tuvojas pilsētas 100 un daudzi vēl atminas veco tirgu,” ar šādu jautājumu laikraksta redakcijā vērsās kāda lasītāja, kura savu uzvārdu publiskot nevēlējās, bet redakcijā tas ir zināms.

Laba sadarbība ar
pašvaldību
Sazvanījāmies ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektori Antru Priedīti un lūdzām viņas komentāru.
“Ja vieta, kur notiek darbi, kas ir saistīti ar reljefa pārveidošanu, vai būvdarbi, ir kultūras piemineklis vai atrodas kāda aizsardzībā esoša pieminekļa aizsardzības zonā, tad darbi  ir noteikti jāsaskaņo mūsu iestādē - Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē. Tādā gadījumā tiek izteikta prasība nozīmēt arheologu, kurš seko darbiem, un  fiksē visu, kas šajā vietā ir atklāts. Ja darbi nenotiek mūsu aizsargājamā pieminekļa teritorijā aizsardzības zonā, tad tie ar pārvaldi nav jāsaskaņo. Ticu, ka Alūksnē nekas nenotiek pretlikumīgi. Alūksnē ir daudz kultūras pieminekļu, mums ir laba sadarbība ar pašvaldību. Viss notiek korekti un augstā līmenī. Pašu celtnieku un pilsētas tēvu ziņā ir tas, kā viņi fiksē šādas lietas. Katrā ziņā ceru, ka vietējie novadpētnieki ir  izrādījuši interesi par darbiem, kas tiek veikti vecajā tirgus laukumā,” skaidro NKMP valsts inspektore Antra Priedīte.

Fotofiksācija ir veikta un paraugi paņemti
Savukārt Alūksnes muzeja vēsturniece Zanda Pavlova stāsta, Alūksnes muzeja izrakstu kartotēkā ir fiksēts, ka līdz 20. gadsimta 30. gadu sākumam Alūksnes tirgus laukums atradās pilsētas centrā, blakus Alūksnes evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Ar 1932. gada 1. janvāri pirkt un pārdot gribētāji varēja pulcēties jaunajā tirgus laukumā Latgales un Dārza ielas “stūrī”, tagadējās administratīvās ēkas laukumā. “Pirmās brīvvalsts laika periodikā var lasīt, ka pilsētas valde bija paredzējusi laukumu izbūvēt pēc modernām prasībām, tas ir, izbruģēt un iejozt ar glītām, vienādā stilā un simetriski izbūvētām koka nojumēm, uzbūvēt kiosku, trīs platas nojumes pajūgu novietošanai, izveidot afišu stabus, kā arī ierīkot elektrolīniju. Tirgus laukums šeit atradās līdz 20. gadsimta 60. gadu beigām, kad tika uzsākta administratīvā nama celtniecība un laukuma pārbūve,” atklāj Z. Pavlova.
 Vēsturniece informē, ka līdzīgi kā vēsturisko, arī tagadējo situāciju par administratīvās ēkas un laukuma pārbūvi  muzeja darbinieki ir fiksējuši gan  izrakstu, gan arī objektu kartotēkā. Tāpat ir veikta arī pārbūves norises fotofiksācija un muzeja krājumā ievietots viens bruģakmens.

Komentāri 1

kurkulis13

Muzeja krātuvē ievietots viens bruģakmens. Un kur pārējie. Aizgāja nezināmā virzienā, pa betona plākšņu, kuras klāja laukumu, ceļu. Un tā palēnām viss tiek izsaimniekots.

pirms 2 mēnešiem, 2019.05.17 10:22

Vietējās ziņas