Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Toreiz un tagad: Degvielas uzpildīšana

1930. gadu  fotogrāfijās, kurās iemūžināta Pils iela, pie kādreizējās Odinsku mājas (tagad Pils iela 58) stūra redzams degvielas uzpildes sūknis. Kādas gan bijušas degvielas uzpildes iespējas Alūksnē pirmās brīvvalsts laikā?

“Meklējot papildu informāciju par degvielas iegādes iespējām strauji augošajā pilsētiņā, muzeja izrakstu kartotēkā atradu informāciju, ka 20. gadsimta sākumā degvielas glabātuve atradusies Lielā Ezera ielas 5a namiņā un piederējusi baronam fon Fītinghofam. Pēc tam, kad Agrārās reformas gaitā īpašums atsavināts un ieskaitīts Valsts zemes fondā, namiņš šīs funkcijas vairs nav pildījis,” stāsta Alūksnes muzeja vēsturniece Zanda Pavlova.

Dziļāku ieskatu par benzīna tvertņu būvniecību  pirmās brīvvalsts laikā Alūksnē sniedz
Z. Grīnvaldes pētījums “Alūksnes pilsētas apbūves attīstība. 1920. - 1940.”, kurā vēsturniece raksta: “Kā atsevišķi celtniecības darbi jāmin benzīna tvertnes būvniecība Alūksnē, kuras projektu valdes sēde apstiprināja 1930. gada 14. janvārī.  Gan pēc projekta, gan dabā benzīna rezervuārs atradās Pils ielā, vecajā tirgus laukumā. Aplūkojot projektu, var redzēt, ka tika sekots tā izbūvei, lai būtu pietiekams attālums (50 metri) no Latvijas Bankas Alūksnes nodaļas ēkas un tai iedalītā gruntsgabala. Projekta apstiprināšanas laikā svarīgs bija Latvijas Bankas viedoklis un tā kā bankai nebija nekādu pretenziju pret a/s “Larunafta” benzīna uzpildes stacijas būvi, projekta realizācijai vairs nebija šķēršļu. Benzīna stacijas īpašniece bija Olga Klucis. Par benzīna rezervuāra atrašanos uz pilsētas zemes domei viņa maksāja zemes nodokli 10 Ls mēnesī. Pilsētas valde stingri ievēroja visus drošības apsvērumus, tika pārbaudīts, vai gruntsgabalam cauri vai cieši blakus nav ierīkota kanalizācija, ūdens un elektriskie apakšzemes vadi. Šie pārbaudes darbi veikti drošības apsvērumu dēļ, jo, benzīnam nokļūstot ūdensvados, rastos iedzīvotāju veselībai bīstama situācija. Pretējā ielas pusē benzīna tvertnei atradās telefona kabelis, bet tā kā tvertne bija novietota noteikumos noteiktajā attālumā, tad tas nesagādāja problēmas. Izbūvējot objektu, Būvniecības pārvalde strikti noteica, ka būvniecības darbu gaitā obligāti jāievēro 1928. gadā pieņemtie noteikumi par benzīna uzglabāšanu apakšzemes tvertnēs un tā izdalīšanu.  Par būvdarbiem atbildēja

E. Jākobsons. Benzīna tvertnes tilpums bija 3000 litri (benzīna automāts sistēma “Bergerwerke”) un benzīna tvertnē tika ievietots benzīna sūknis “Satam G27”. Būvdarbi tika pabeigti 1931. gada 20. augustā. 1930. gada 16. augustā tika “apstiprināts vēl viens benzīna tvertnes projekts, kas piederēja firmai “A. un G. Odinsky” un  atradās
8 m no O. Klucis benzīna tvertnes.”

Vietējās ziņas