Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tempļakalna parks

Tempļakalna parks atrodas Alūksnes ziemeļu daļā Alūksnes ezera kapsētas pussalā un aizņem 21,3 hektāru platību. “Tā ir unikāla vide, kurā apvienotas vēstures, kultūras un dabas vērtības, un ikviens alūksnietis var lepoties ar šeit esošo kultūrvēsturisko mantojumu: Tempļa kalnu, Rotondu, Saules tiltu, Dolomīta kāpnēm un Skatu torni. No Tempļakalna paveras gleznains skats uz svarīgākajiem pilsētas objektiem - Alūksnes muižas parku, Alūksnes Veco un Jauno pili, Alūksnes evaņģēliski luterisko baznīcu, Pilssalu ar Livonijas ordeņa pilsdrupām,” stāsta Alūksnes muzeja vēsturniece Zanda Pavlova.

Pirmās brīvvalsts laikā parks bija valsts īpašums un atradās Zemkopības ministrijas Mežu departamenta pārziņā. Šajā periodā Alūksnē dislocētais 7. Siguldas kājnieku pulks parku un blakus esošos garnizona kapus izkopa un pārvērta par alūksniešiem tīkamu atpūtas vietu. Ar pulka gādību parkā tika organizēti arī dažādi pasākumi: brīvdabas izrādes, koncerti, arī zaļumballes. “1930. gados karavīri parkā uzbūvēja Pulka telti, kas bija iecienīta orķestra muzicēšanas vieta, Saules un Gaisa tiltu, apkārt pussalai ierīkoja celiņus un novietoja solus, kā arī uzcēla skatu torni,” uzzinām no vēsturnieces. Jāatzīmē, ka pirmās brīvvalsts laikā parks tika pārdēvēts par Senču parku, Tempļakalns par Pilskalnu, nosaukumi tika doti arī gravām un labiekārtotajiem celiņiem.

1938. gada 9. jūnija “Malienas Ziņās” vēstīts: “Otros Vasaras svētkos Alūksnes pilsētas tūrisma veicināšanas un labierīcības komiteja rīkoja svētkus Alūksnes Pilskalnā (Tempļa kalnā), lai dotu vārdus šai skaistajai vietai un arī jaunceltiem tiltiem, paviljonam un celiņiem.(..) V. Spandegs savā atklāšanas runā klausītājus aizvadīja Alūksnes senvēsturē, norādīdams uz trūcīgiem datiem, kādi līdz šim ir publicēti, un uzsvēra, ka šis pilskalns un apkārtne rādot, ka šeit ir bijuši lielāki nocietinājumi, lai sargātu savu dzimto zemi kā no ziemeļiem, tā arī no austrumiem, un ir pienācis laiks Alūksnes vēsturi celt gaismā, izdarot sīkākus pētījumus ar izrakumu palīdzību. Pie vārdu došanas pulkveža kgs aizrādīja, ka līdzšinējais nosaukums Tempļa kalns nav latvisks, kāpēc turpmāk saucams Pilskalns. Visam apkār-tnes parkam, starp kapiem un ezeru, deva vārdu Senču parki. Tiltus sauks: pēdējā laikā būvēto pie Pilskalna - Saules tilts, bet agrāk būvēto - Gaisa tilts. Gravas nosauca: Pilskalna grava, Veļu grava, tāpat daļai celiņu tika doti vārdi.”

Savukārt 1938. gada 2. jūnija “Malienas Ziņās” var lasīt komisijai iesniegtos priekšlikumus, kā nodēvēt Tempļakalna parkā esošo tiltu (Saules tiltu). Šie ieteikumi bijuši: Zilais brīnums, Katrīnas tilts, Senču tilts, Vienības tilts, Jauno siržu tilts, Senkalna saules tilts, Tempļa tilts, Loka tilts, Saldās mīlas tilts, Skatu tilts, Dvīņu tilts, Veķa tilts.

Lai gan padomju gados pulka atstātās liecības parkā tika iznīcinātas, otrās brīvvalsts laikā tās gandrīz pilnībā atdzimušas, parks ieguvis jaunu elpu un šobrīd ir iecienīta atpūtas vieta gan alūksniešiem, gan pilsētas viesiem.

Vietējās ziņas