Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Slēgta vēsturiskā Zeltiņu kapliča

Ar šī gada jūliju slēgta Zeltiņu kapliča. Tas radījis satraukumu un neizpratni vietējās  kapsētas apmeklētājos, tādēļ situāciju skaidrojām Zel-tiņu evaņģēliski luteriskajā draudzē, kā īpašumā ir Zeltiņu kapsēta.

Ēka ir kritiskā stāvoklī

“Kapliča ir celta 1869. gadā, tad rēķiniet, kā laika rats to ir sabojājis. Pašlaik tā ir  kritiskā stāvoklī, ar būtiskiem fasādes bojājumiem, kas apdraud cilvēku drošu uzturēšanos kapličā, līdz ar to tika nolemts ar 2019. gada jūliju kapliču slēgt. Rīkojums izdots, pamatojoties uz Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) atzinumu, kas datēts ar 2019. gada 10. aprīli. Tajā teikts, ka vietējās nozīmes piemineklis – Zeltiņu kapu kapliča -  ir kritiskā stāvoklī, ar būtiskiem bojājumiem, un kā kultūras mantojums nav nojaucama, bet ir pārvietojama. Jāatgādina, ka jau 2014. gadā  Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbinieki veicot pārbaudi, konstatēja, ka atsevišķas ēkas daļas - ārsienas, jumta segums un daļa jumta konstrukciju ir avārijas stāvoklī,” stāsta Zeltiņu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Jānis Zvirgzdiņš.
Viņš  akcentē, ka NKMP atzinums ir iesniegts arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vadībai, un augustā, sazinoties ar LELB, tiks lemts, ko darīt tālāk.

Raizējas par cilvēku drošību
“Es saprotu cilvēku sašutumu. Taču  šī nebūt nav ne pirmā, ne pēdējā vieta, kur visu laiku ir bijusi kapliča, bet tad tā slēgta. Ir saprotams, ka cilvēki atnāk uz bērēm un satraucas, ka izvadīšana nenotiek no kapličas un lietus gadījumā nav pajumtes, bet tas neatrisina šo problēmu. Tikpat labi, arī izejot no kapličas lietū, var samirkt pie kapa. Būtiskākais ir tas, ka es kā mācītājs nevaru pieļaut apstākļus, kas apdraud cilvēka dzīvību. Būsim reāli – ja kādā no izvadīšanas ceremonijām pēkšņi šī kapliča grūst, vai krīt kāds guļbūves baļķis,  un tajā brīdī tur  ir daudz cilvēku, neviens nepaspēs izskriet ārā. Un kuru tad vainos šajā gadījumā? Tādos gadījumos tiek veikta izmeklēšana, kas dažkārt pāraug skandālos. Reizēm mēs “uzvelkamies” par lietām, kas neapmierina mūsu vēlmes un vajadzības, prasības pēc komforta, bet nepaskatāmies tālāk uz sekām, kādas var rasties pēc tam, kad notiek nelaime,” saka J. Zvirgzdiņš.
Jāpiebilst, ka kapliča tiek izmantota tikai bēru gadījumiem. Ja aizgājējs ir draudzes cilvēks, draudze ir pretimnākoša, un šādos gadījumos izvadīšana notiek no Zeltiņu baznīcas.
Mācītājs uzsver, ka jaunas kapličas būvniecība tuvākajā laikā nenotiks. Ir jāsazinās ar  NKMP, jātiekas ar LELB vadību, lai rastu risinājumu pašreizējai situācijai.

Kapsētu uztur par ziedojumiem
Kā stāsta Zeltiņu evaņģēliski luteriskās draudzes priekšniece Dace Mūrniece, Zeltiņu kapsēta ir draudzes īpašumā kopš 1996. gada. Lai to labiekārtotu, sakārtotu un uzturētu, ir nepieciešami līdzekļi, tādēļ ar Zeltiņu ev. lut. draudzes  2013. gada 27. decembra lēmumu iedzīvotājiem, kuru piederīgie ir apbedīti Zeltiņu draudzes kapos, ir jāmaksā ikgadējais kapu apsaimniekošanas ziedojums piecu eiro apmērā. D. Mūrniece atgādina, ka līdzekļi, ko iedzīvotāji ziedo kapsētas apsaimniekošanai, tiek izmantoti atkritumu izvešanai, ūdens apgādei, ārpus kapavietām esošo apstādījumu, zāliena un koku kopšanai, teritorijas labiekārtošanai, smilts piegādei.
Lai uzturētu kārtībā kapsētu un saudzētu pašu sakopto, draudze aicina atkritumus mest tikai norādītajās vietās, un atkritumu konteinerā mest tikai stikla, plastmasas un papīra atkritumus.
Savukārt mācītājs J. Zvirgzdiņš piebilst, ka divreiz gadā draudze Zel-tiņu kapos rīko talku, kurā piedalās gan pagasta iedzīvotāji, gan draudzes cilvēki, un atsaucība esot liela.

Vietējās ziņas