Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vidzemes skolēnu dzejas konkurss “Latvji, brauciet jūriņā!”

Konkursa 2.kārtā piedalījās: Elizabete Korpa (fināliste), Marta Dzelzskalēja-Kalēja (fināliste), Sandis Krūmiņš (2.vieta 6.-7.klašu grupā), Samanta Brice, Oļegs Prostjakovs.

Latvji, brauciet jūriņā!
Latvji, brauciet jūriņā,
Meitas paliek mājiņā,
Dēli, redziet jaunas zemes,
Meitas, adiet cimdus zeķes.
Jūras vējus savaldiet,
Savu spēku norūdiet,
Tālus ceļus pārvariet,
Svešus ļaudis satieciet.
Tālas zemes lūkojiet,
Sirdīs mājas paturiet,
Savu tautu, savu zemi
Nekad mūžā neaizmirstiet.
Elizabete Korpa (6.klase)

***
Jūras plašums aicina,
Jūras dziļums vilina.
Jūras viļņi sveicina,
Jūras mala tencina.
Ņemiet airus, velciet buras,
Brauciet, latvji, jūriņā!
Lai tiek plašums,
Lai tiek dziļums,
Lai tie viļņi sveicina!
Tomēr atcerieties, latvji,
Jūras malā bāka stāv...
Tā ir bāka, kas pie mājām.
Ceļu rāda jūrniekam.
Plašums sauc, un dziļums priecē,
Tomēr vienmēr jāzina ir tas:
Bāka, kas visspožāk rāda,
Bāka manā jūrmalā.
Tur, kur godā latvju dainas,
Tautas ugunskuri plīv,
Ziemassvētkos klusums smeldz.
Brauciet, latvji, jūriņā,
Jūras malā bāka stāv...
Marta Dzelzskalēja-Kalēja (10.klase)

Es tevi dzirdu, jūra!
Es dziedu dabā starp akmeņiem un jūru
Un redzu to spēcīgu, skaļu un sūru.
Mana dziesma ir par Ziemeļvēju,
Par Vidzemi un deju ar vēju.
Es iepazīstinu tevi ar sevi.
Un stāstu, ka dziedu arī par tevi.
Es dziedu, kad man ir smagi un grūti,
Un arī tad, kad tu man vēju sūti.
Izdziedi man savu dziesmu, jūra!
Cik tu veca un kāpēc tik sūra?
Es piespiežos lielākajam akmenim
Un sāku sekot tavam liktenim.
Es dzirdu tevi. Stāsti par sevi!
Caur akmeni…
Kāpēc tava dziesma ir skumja?
Tu taču neesi dumja!
Caur akmeni stāsti un vēsturi māci,
Kas tevi savaldīt spējis, kas nācis, kas bēdzis,
Kas Ainažu jūrskolā mācīties sācis,
Tad ar sievām, bērniem pie tevis nācis.
Tu darbu devi, bet par algu kādu paņēmi arī pie sevis,
Tevi pielūdz, no tevis baidās,
Tevi apbrīno, tevi glezno,
Par tevi raksta un stāstus stāsta.
Es negribu, ka kāds šos vārdus mainītu, jo es dzirdu tevi, jūra!
Es negribu, ka kāds tavu vārdu mainītu, jo tu esi mana, kaut sūra!
Sandis Krūmiņš (7.klase)

Skola Kanaviņu kalnā