Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Skolēnu citāti par tēmu ”Balts galdauts nozīmīgos svētkos man nozīmīgiem cilvēkiem”:

“Tā ir svētku diena ikvienam Latvijas pilsonim, bet svētkus svin tikai tie, kas godā Latvijas dibinātājus.
Baltais galdauts uz galda, zālienā vai jūrmalas smilšu kāpās ir vieta, kur pulcēties domās un sirdī tuviem cilvēkiem. Ģimene ir tie cilvēki, kurus es aicinātu uz saviem Baltā galdauta svētkiem. Mēs vienmēr, kad esam visi kopā, mīlam radīt sev svētkus. Mani mīļie un tuvie ir vecvecāki, vecāki un brālis ar māsu. Labi, kopā esot, ir kavēties atmiņās, kā arī runāt par nākotnes plāniem. Mēs katrs esam daļa no Latvijas, kāda tā būs nākotnē, arī atkarīgs no mūsu darbiem.
Es gribu, lai maijā
Latvijā balti galdauti zied
Un tiem apkārt laipnīgi ļaudis
Latviešu tautas dziesmu dzied”. 
(Marta Dzelzskalēja- Kalēja,
10.klase)

“Pirms manas dzimšanas mana tauta, ģimene bija nobalsojusi par labu mums, lai mēs dzīvotu neatkarīgā valstī. Es 4.maijā gribētu Baltā galdauta svētkos satikties ar cilvēkiem, kas pacēla roku par Latvijas neatkarību, kā arī ar valsts prezidentu Raimondu Vējoni.”
(Amanda Gonšteina, 10.klase)

“Pie sava galda šajā dienā es uzaicinātu savas vecmammas un vectēvus.”
(Saiva Keisele, 11.klase)

“Es pie sava galda uzaicinātu draugus, kā arī savu ģimeni, jo tieši viņi cīnījās par manu brīvību šajā skaistajā valstī.”
(Roberts Rops, 11.klase)

“Balts galdauts man asociējas ar kaut ko tikumīgu, mierpilnu. Balts galdauts ir kā balta lapa, uz kuras tūlīt kaut kas tiks uzrakstīts. Nozīmīgi būtu, ja šajā dienā visi radinieki aizmirstu par labākas dzīves meklējumiem, par nesaskaņām un apsēstos pie viena galda.”
(Mikus Cekulis, 12.klase)
“Baltu galdautu klājam reizi gadā, kad vecmammai svinam dzimšanas dienu. Cilvēkam, kas pieredzējis karu, kurš zina, kā jācīnās par ēdienu, apģērbu tajā laikā, kā jāstrādā 13 gadu vecumā, kā kājām uz skolu jāmēro daudzi kilometri. Viņa ir mans eņģelis, mans piemērs un mans lepnums!”   

( Elīza Līga Daunaroviča,
12.klase)

Skola Kanaviņu kalnā