Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rekonstruēs notekas 3

Tuvāko nedēļu laikā tiks uzsākta trīs valsts nozīmes ūdensnoteku rekonstrukcija bijušā Alūksnes rajona teritorijā. Tās ir „Isanka” un „Akaviņa”, kas atrodas Alūksnes novada Pededzes un Mārkalnes pagastos, kā arī Apes novada Trapenes pagastā esošā „Blīgzne”.

Šie trīs objekti šobrīd ir viskritiskākajā stāvoklī no gandrīz 230 kilometrus garā valsts nozīmes meliorācijas sistēmu tīkla, kas šķērso Alūksnes un Apes novadu teritoriju. Kad 2008.gadā valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” pārņēma ūdensnoteku uzturēšanu no Lauku atbalsta dienesta, tika pārbaudīts viss meliorācijas sistēmu tīkls, atklājoties reālajai situācijai – savas funkcijas pilnībā spēj pildīt vien nepilna trešdaļa no bijušā rajona teritorijā esošajām ūdensnotekām. Atsevišķos gadījumos tās ir tik sliktā stāvoklī, ka gandrīz vairs nedarbojas. Šo ūdensnoteku skaitā ir arī iepriekš pieminētās, kas izvēlētas, ņemot vērā sateces baseina lielumu un iespējamos zaudējumus teritoriju applūšanas gadījumā.

Pašu neizcirstos kokus lūdz sazāģēt malkā

Aizsērējušas, bebru aizsprostu izpostītas notekas un aizaugušas grāvmalas – tādas ir būtiskākās problēmas, ko, rūpējoties par ūdensnoteku uzturēšanu, nākas risināt valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļas Alūksnes sektora vadītājam Ilgvaram Semanim. Lai meliorācijas sistēma spētu strādāt maksimāli efektīvi, ūdensnotekas jāattīra vismaz reizi divos trīs gados, taču to liedz darīt no valsts saņemtā finansējuma apjoms. Piemēram, šogad uz bijušā Alūksnes rajona teritoriju piešķirts vien nepilns tūkstotis latu. Par šiem līdzekļiem iespējams veikt pašus elementārākos uzturēšanas darbus, turklāt nelielā posmā.

Vairāk lasi laikraksta “Alūksnes Ziņas” 20.oktobra numurā vai pērc maksas rakstu šeit

Komentāri 3

zinošais

Ko ņirdziet? Tieši tā! Valsts nozīmes notekas, kurām teritoriālplānojumos bija jāparedz noteiktas aizsardzības joslas gar tām un īpašniekiem šajās joslās bija jābūt apgrūtinājumam Zemes grāmatās fiksētam, lai jekbkurā gadījumā šajās aizsargjoslās būtu ļauts darboties sakopjot notekas, jo paši īpašnieki par tām neliekas ne ziņas, paši slīkst nost, bet pat bebru aizsprostu neizjauks. Diemžēl tas viss ir palaists garām gan Zemes komisijās, gan Zemes dienestā, gan teritoriālajos plānojumos. Likumdošanā valda bardaks, kā rezultātā projektētāji nav spējīgi saskaņot noteku rekonstrukcijas projektus ar simtiem privātīpašnieku, kuru liela daļa jau atrodas ārzemēs. Tai pat laikā Būvvaldes dzen pilnīgu muļķi joprojām prasot šos skaņojumus un pie tam prasot topogrāfiskos uzmērījumus lineāriem objektiem. Kurš un kad mežōs ir taisījis topogrāfiju???!!! Ne smieties, ne raudāt.

pirms 9 gadiem, 2010.10.21 22:40

Nu, vai zinies..

Ne jau Ilžuks vainīgs, ka grāvjiem priekšā nolemts piekabināt valsts nozīmi.. :P

pirms 9 gadiem, 2010.10.21 09:27

Valsts nozīmes grāvji ?!! :D:D:D Nu gan Ilžuks laiž... :)

pirms 9 gadiem, 2010.10.21 08:45

Vietējās ziņas