Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pilī apraktais... 4

Noslēpumainais pievelk vienmēr, īpaši ja tas saistās ar senlaicīgām pilīm. Šī vasara labi paliks atmiņā strādniekiem, kuri pils pārvaldnieka Andreja Lazdiņa vadībā atraka Jaunās pils tornīti - „rondēli”. Smagais darbs ir nesis augļus!

Šoreiz ir tas laimīgais gadījums, kad sakrita daudzi sekmīgam pētniecības darbam svarīgi komponenti. Alūksnes ļaužu valodās bieži klīda runas, ka tornītī ir kaut kas interesants aprakts. Kad muzeju apmeklēja Rīgas Stradiņa Universitātes profesors, sociālo zinātņu doktors Sergejs Kruks, tapa skaidrs, ka meklējumi tornītī ir jāturpina.

Pilī jau no pirmās brīvvalsts laikiem ir saimniekojušas daudzas un dažādas iestādes, katra no tām ir atstājusi savas pēdas pils vēsturē, ne vienmēr gan patīkamas. Muzejā trūkst tiešu dokumentālu liecību par šo iestāžu darbību, tāpēc, kad vairāk nekā divu metru dziļumā parādījās skulptūras detaļas, muzeja darbiniekiem bija skaidrs, ka mutvārdu ziņas apstiprinājušās.

Pateicoties Sergeja Kruka pētījumiem Latvijas Valsts arhīvā, ir iegūts arī dokumentāls apstiprinājums tam ,ka Alūksnē pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados ir bijusi izgatavota un pēc tam noslēpumaini pazudusi Ļeņina skulptūra. Likās jau neticami, ka „tautas vadonis” tā vienkārši varētu pazust, bet arhīva ziņu hronoloģija ir interesanta:

1957.gada 2.oktobrī Alūksnes rajona IK lūdz LPSR MP apstiprināt pieminekli.

1957.gada 18.novembrī skulptūra autors Sergejs Opriško, Baltijas kara tehniskās skolas pasniedzējs, raksta Ministru padomei, ka ir izgatavojis V.I.Ļeņina skulptūras modeli, lai uzstādītu Alūksnē, figūras garums 244 cm.

1958.gada jūnijā Kultūras ministrijas komisija apskatīja skulptūru un aizliedza uzstādīt.

1958.gada 13.jūlijā laikraksts „Cīņa” raksta, ka „pašreiz ”pieminekli uzstāda pie kluba, bet novembrī kopiju uzstādīs pilsētas centrā.

1958.gada 25.jūlijā pieminekļu vērtēšanas komisija atgādina, ka piemineklis neatbilst mākslinieciskajām prasībām.

2010.gada 14.maijs- strādnieki atrok Jaunās pils vīna pagrabā pieminekļa 2 daļas.

2010.gada 19.maijs- noskaidrots, ka leduspagrabā atrodas skulptūras vidusdaļa.

Rezultātā ir atklājies vēl viens interesants vēstures fakts, kas visai izteiksmīgi raksturo savu laikmetu. Ļeņina pieminekļi līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai kā varas simboli bija visu Latvijas pilsētu laukumos. Šis ir stāsts par viena likteni.

Pateicamies ilggadējam bijušajam pils saimniekam Visvaldim Ratmanim par palīdzību!

Komentāri 4

Fabriciuss

Neticiet! Centrālkomiteja tur nebija! Čapajevam šis gods nepienākās. Par čeku aizmirsāt!

pirms 10 gadiem, 2010.05.25 16:14

Vietējās ziņas