Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pededzes pareizticīgo kāzu tradīcijas - Latvijas nemateriālās kultūras vērtība!

Ceturtdien, 5. decembrī, Latvijas Universitātes Zinātņu mājā godināja trīs Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības, kuras 2019. gadā iekļautas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Viena no tām ir “Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju tradicionālais kāzu rituāls”, ko iekļaušanai sarakstā pieteica biedrība “Pededzes nākotne”. Informē Alūksnes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.

Apliecinājumu par šīs vērtības iekļaušanu sarakstā Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte pasniedza pieteikuma sagatavotājai, Pededzes tautas nama vadītājai Tatjanai Steklovai. Svinīgajā pasākumā Pededzes pagasta pārstāvjus sveica arī Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte. Katras no trim sarakstā jauniekļautajām vērtībām pieteicēji ceļamaizē saņēma arī īpaši šim notikumam austu galdautu ar ierakstu “Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma vērtība 2019”.
Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts tiek veidots kopš 2017. gada, balstoties uz 2016. gada nogalē pieņemto Nemateriālā kultūras mantojuma likumu, lai atbalstītu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Šobrīd sarakstā ir ierakstītas 19 vērtības.


 Vairāku gadsimtu garumā Pededzes pagasta teritorija gandrīz nekad nav bijusi vienota teritoriālā vienība – līdz 1782. gadam tā bijusi sadalīta starp Krieviju, Poliju un Zviedriju, tad piederējusi Krievijas impērijas Pleskavas, Līvlandes (Vidzemes) un Vitebskas guberņām, no 1920. gada daļa teritorijas piederējusi Igaunijai, daļa – Latvijai un tikai kopš 1924. gada pagasta robežas kļuvušas tādas, kādas tās ir šobrīd.
Līdz ar to vēsturiski Pededzē pareizticīgie bijuši ne tikai krievu un setu etniskās grupas pārstāvji, bet arī latvieši. Dabiski, ka šādas robežu un valstiskās piederības maiņas, kā arī etniskā piederība ietekmējusi tradīcijas, ieražas un iedzīvotāju sadzīvi, tajā skaitā arī pareizticīgo kāzu rituālu, kas līdz mūsdienām saglabājies ar vismazākajām izmaiņām un daudzas tā formas iedzīvotāju vidū ir populāras arī šobrīd.

Tradicionālā kāzu rituāla saglabāšana mūsdienās nav iespējama bez zinātniski pētnieciska darba un speciālistu atbalsta. Kāzu tradicionālos dziedājumus pārzinošu vietējo iedzīvotāju vecums vairs neļauj pašiem piedalīties kāzās, taču pagastā ir jaunākas paaudzes iedzīvotāji, kas vēlētos pētīt kāzu tradīcijas un tradicionālās kāzu dziedāšanas prasmes. Biedrība “FPC “Tradīcija” un autentiskās folkloras studija un folkloras kopa “Iļjinskaja pjatņica” dalībnieki ir gatavi atbalstīt šos centienus, organizējot Pededzes pagastā kāzu tradīciju un tradicionālās kāzu dziedāšanas apgūšanas meistarklases.

 “Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju tradicionālais kāzu rituāls” kopā ar citām Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma vērtībām aprakstīts Latvijas Nacionālā kultūras centra izdotajā grāmatā “Nemateriālais kultūras mantojums Latvijā – Nacionālais saraksts”.

Vietējās ziņas