Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pasniedz jubilejas medaļas 9

Vakar Alūksnē godināja kara veterānus no Alūksnes un Apes novadiem, pasniedzot īpašas jubilejas medaļas par godu 65.gadadienai kopš Uzvaras dienas. Vairāk foto šeit.

Medaļas sarūpējusi Krievijas vēstniecība Latvijā un līdz 9.maijam svinīgus to pasniegšanas pasākumus rīko visā Latvijā.

Alūksnes administratīvās ēkas lielajā zālē tās pasniedza Alūksnes un Apes novados dzīvojošajiem kara veterāniem. Krievu kopienas Alūksnē vadītājs Leonīds Konovalovs, kuram Krievijas vēstniecība bija uzticējusi organizēt pasākumu Alūksnē, atzīst - Alūksnes un Apes novados vēl dzīvs ir 41 kara veterāns, kuri bijuši liecinieki un dalībnieki Lielās Tēvijas karā.

"Katru gadu 9.maijā mēs rodam iespēju viņus godināt. Šogad svinam 65.gadadienu kopš Uzvaras dienas, tādēļ visā Latvijā kara veterāniem Krievijas vēstniecība organizē svinīgus jubilejas medaļas pasniegšanas pasākumus, lai līdz 9.maijam visi būtu apsveikti," stāsta L.Konovalovs.

Pasākumu Alūksnē apmeklēja Krievijas vēstniecības Latvijā pārstāvji, kuri arī pasniedza medaļas Lielās Tēvijas kara veterāniem. Muzikālus priekšnesumus sniedza Pededzes folkloras kopa "Labā oma", Amanda Bašmakova, Kristīna Zaharova un skolu jaunatne. Viņi visi kara veterāniem vēlēja stipru veselību, daudz skaistu un saulainu dienu vēl piedzīvot un dziļā cieņā nolieca viņu priekšā galvas par karā piedzīvoto.

Pasākumā piedalījās arī Alūksnes novada domes deputāts Jānis Nīkrencis ("Saskaņas centrs"). Viņš kara veterāniem pateicās par to, ka nežēloja savu jaunību, spēku un veselību cīņā ar fašismu un vēlēja sakopot spēkus, lai mierīgi baudītu savas vecumdienas.

L.Konovalovs uzsver, ka tradicionāli 9.maijā notiks kara veterānu un viņu tuvinieku pulcēšanās iepretim Alūksnes Jaunajai pilij piemiņas vietā Lielās Tēvijas karā kritušajiem. "Pēc tam pulcēsimies kafejnīcas "Luna" telpās, kur būs svētku koncerts un veterānu godināšana. Katru gadu uzņēmējs Dmitrijs Tarantenkovs kara veterāniem uzsauc svētku galdu," saka L.Konovalovs.

Komentāri 9

līgai Vīksnai un Nīkrancim

"nepieļaujami, ka PSRS juridiskās mantinieces Krievijas ideoloģija ar Latvijas valsts iestāžu netiešu atbalstu tiek uzspiesta mūsu skolu jaunatnei. "Šajā gadījumā ar tiešu atbalstu....

pirms 10 gadiem, 2010.04.12 13:32

Fu!

Paldies dievam to sūdabrāļu vairs nav palicis daudz!

pirms 10 gadiem, 2010.04.10 22:12

zaza

Nez kad represetajiem iedos medalas par tam ciesanam ko izraisija sie veterani?

pirms 10 gadiem, 2010.04.10 13:52

III

Es neiebilstu,ka šiem cilvēkiem pasniedz krievu sarūpētās medaļas,galu galā viņi karoja staļina pusē,bet nevajag to izvērst par publisku pasākumu ar skolēnu piedalīšanos!Un piekrītu Annas kundzei,tas priekš latviešiem nebija tēvijas karš.Ko no šī pasākuma mācīsies tur klātesošie bērni,es nezinu,šaubos,vai Nīkrencis izskaidros,kas ir kas.Es šo bērnu vecāku vietā padomātu par šo jautājumu.

pirms 10 gadiem, 2010.04.09 13:47

Annas tante

Vīksnas kundze!
Šis bija 2.pasaules karš ! Tēvijas karš bija komunistiem! Lielā komunistiskā valsts normālajiem cilvēkiem nebija nekāda tēvija !
Un kad godinās tos, kuri 2.pasaules karā cīnījās pret to, lai Latvijā atkal nesaimniekotu komunisti?

pirms 10 gadiem, 2010.04.09 12:30

Nevajag aiztikt šos vīrus.Ne viņi karu sāka,ne karot gribēja.Tāda toreiz bija dzīve,ka bija jāiet karot piespiedu kārtā.Labi,ka arī šajos apstākļos viņus kāds atceras.Priecāsimies,ka viņi vēl ir.

pirms 10 gadiem, 2010.04.09 12:29

??

kā ar tiem , kurus šie veterāni dzina uz sibieriju?

pirms 10 gadiem, 2010.04.09 11:49

Jautājumi

Vai un kad Nīkrencis godinās kara veterānus, kuri karoja otrā frontes pusē? Kā šajā Krievijas pasākumā tika iesaistīta skolu jaunatne? Kas tā par uzvaru?

pirms 10 gadiem, 2010.04.09 11:48

Latvija

Krievija un dažādas krievu sabiedriskās organizācijas vismaz gadu ir izvērsušas kampaņu, lai termins "Lielais Tēvijas karš" atgrieztos Latvijas sabiedriskajā telpā. Izņemot NVS valstis, pasaulē šo Staļina izdomāto terminu nelieto. "Tautu tēvs" pirmoreiz par Lielo Tēvijas karu ieminējās 1941. gada 3. jūlijā, radio uzrunājot savus pavalstniekus. Padomju Savienībai bija izdevīgi runāt par "Lielo Tēvijas karu", jo tad nebija jāpiemin, kā Molotova–Ribentropa pakta rezultātā PSRS un Vācija okupēja daļu Austrumeiropas un arī Baltijas valstis zaudēja neatkarību. Šobrīd, par "Lielo Tēvijas karu" runājot, vēsturi ir izdevīgi aizmirst arī mūsdienu Krievijai.

Lai gan starptautiskā vēsturnieku konferencē Rīgā vēl 2008. gadā dīvaini bija dzirdēt Latvijas Universitātes lektores izteikumu par "Lielo Tēvijas karu" Latvijā, akadēmiskas diskusijas ir īstā vieta, kur pārrunāt ideoloģisku terminu izmantošanu. Tomēr nepieļaujami, ka PSRS juridiskās mantinieces Krievijas ideoloģija ar Latvijas valsts iestāžu netiešu atbalstu tiek uzspiesta mūsu skolu jaunatnei. Gatavojoties 9. maija "Uzvaras 65. gadadienas" svinībām, Latgales skolēniem vēstures konkursu "Lielais Tēvijas karš laikabiedru acīm" kopīgi izsludinājuši Krievijas ģenerālkonsulāts Daugavpilī, Krievu biedrības Latvijā Daugavpils nodaļa un Daugavpils izglītības pārvalde. Krievija izvairās atzīt Latvijas okupāciju. Toties, solot vērtīgas balvas, Latvijas skolēniem dod ievirzi, kā rakstīt – piemēram, "Fašisms sagrauts. Bet vai uzvarēts?", "Nirnbergas tribunāla mācības un mūsdienas (kam izdevīga vērtību pārvērtēšana?)".

Lasām, ka Latvijas Izglītības ministrija konkursu atbalsta – "jo pedagogiem skolēnos jāattīsta spēja patstāvīgi domāt un analizēt". Šajā gadījumā gan īstie "pedagogi" atrodas aiz valsts robežām un drīzāk būtu saucami par polittehnologiem. Ja skolēnu apziņā ļausim ievazāt svešai valstij ideoloģiski izdevīgus terminus, tad jau drīz varam gaidīt konkursa turpinājumu, teiksim, ar tēmu: "Latviešu buržuāziskie nacionālisti – vācu fašistu izpalīgi". Protams, konkursa vērtētāji gaidīs, ka notikusī "nacionālistu" fiziska iznīcināšana tiks atzīta par pareizu. Par kādu integrāciju tad mēs varam sapņot?

Latvijas politiskajai vadībai vēl ir laiks pirms 9. maija "svinībām" dot novērtējumu gan minētajam konkursam, gan paredzamajai PSRS un Krievijas impērijas slavināšanai pie Uzvaras pieminekļa un citur valstī. Viennozīmīgi, ka Otrā pasaules kara upuri jāpiemin, lai kurā armijā karavīrs būtu iesaukts. Taču frontē karojošo sarkanarmiešu paliek arvien mazāk un paredzams, ka jau tagad tiks godināti arī aizmugures "tīrītāji" – NKVD, SMERŠ darbinieki un iznīcinātāju bataljonu kaujinieki. Viņi Lielā Tēvijas kara dalībnieka statusu ieguva, pēc kara iznīcinot nacionālos partizānus.

Latvijas vēsturnieki jau sen ir atzinuši, ka 1944. – 1945. gadā notika Latvijas otrreizējā padomju okupācija. Neatkarīga valsts nevar pievērt acis, ka atklāti tiek slavināta tās okupācija un iekļaušana citas valsts sastāvā. Valsts amatpersonām, izliekoties neredzot notiekošo, arvien biežāk TV sižetos dzirdēsim ar bērna muti atstāstītu vecāku krieviski teikto: "Ja mēs viņus nebūtu uzvarējuši, mēs šeit nedzīvotu!" Draudzīga kopā sadzīvošana ar šādu – krasi atšķirīgu – vēsturisko atmiņu nez vai būs iespējama.

pirms 10 gadiem, 2010.04.09 11:45

Vietējās ziņas