Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Paliek tikai māju vārdi

Kalncempju pagastā ir mazākais iedzīvotāju skaits Latvijā – apmēram 200. Taču pirmās brīvvalsts gados šajā apkārtnē dzīvoja vairāk nekā 1600 cilvēku, liecina bijušās Ates dzirnavu muzeja darbinieces Ilgas Grabažes pētījums.

Brīvprātīgi uzņemas pētīt
“Esmu pētījusi Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas, mājas un to iedzīvotājus. Tikos ar vecākajiem iedzīvotājiem, kuri zināja stāstīt par pirmās brīvvalsts laiku un vēl senāku pagātni. Tagad ir apkopoti atmiņu stāsti, informācija par mājām, to celtniekiem un saimniekiem, kā arī norādīts, vai tās vēl ir apdzīvotas,” stāsta I.Grabaže.
Divus gadus viņa vairs nestrādā muzejā, taču gribas vēl kaut ko paliekošu atstāt. Doma par pētījumu pensionārei radusies, vērojot, kā mazmeita vāc un gatavo materiālus projektam par pirtīm un Ates muižu. I.Grabaže par savu ieceri informēja muzeja vadītāju Natāliju Pomeranci, kura labprāt atbalstīja viņas darbu. Tuvākās mājvietas I.Grabaže apstaigāja kājām, bet uz tālākajām viņu aizveda ar mašīnu. Viņa nesūrojas par grūtībām, lai gan pētījumu veic sabiedriskā kārtā. I.Grabažei ir žēl, ka visus vecos cilvēkus nepaguva sastapt un pierakstīt to atmiņas.

Vēlas saglabāt informāciju
Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Kalncempjos ir bijuši 1693 iedzīvotāji. Taču pēc Otrā pasaules kara kolhozā ir stājušies tikai 584 cilvēki. Tiesa, to skaitā nav bērni un pavisam veci cilvēki. Pagastā bijušas vairāk nekā 174 apdzīvotas vietas. “Tagad ārpus pagasta centra apdzīvotas ir tikai 49 mājas. Tas nozīmē, ka gados vecie iedzīvotāji ir miruši, bet jaunie aizbraukuši no Kalncempjiem. Daudzas mājas ir palikušas tukšas, un dažviet tās ir jau sabrukušas,” salīdzina I.Grabaže. Tiesa, viņa nav vēl izzinājusi kolhozu gados celtās mājas un to iedzīvotājus. Tur savu darba dzīvi sāka jaunie speciālisti. I.Grabaže šo darbu turpinās, lai paliek informācija par Kalncempju pagastu un tajā dzīvojošajiem cilvēkiem. Iecerēts izveidot pagasta karti ar visu māju vārdiem.  

Grib turpināt pētījumus

I.Grabaže secina, ka pagastā ir neparasti māju vārdi. Piemēram, vairāku māju vārds ir “Malaci”. “Mana vīramāte stāstīja, ka tas radies kara laikā. Krievu karaspēkam esot labi veicies cīņās, tāpēc komandieri slavējuši karavīrus – malači. Vēl tur ir arī Uranaži ar vairākām mājām. Arī šis nosaukums radies no krievu valodas: “Urā! Naši!”,” stāsta I.Grabaže. Kalncempjos dzimusī un visu mūžu dzīvojusī Skaidrīte Oldere atceras, ka skolā ieradies Valsts prezidents Kārlis Ulmanis kopā ar  aizsargiem, kas prezidentu pavadīja zirgos.

Interesanta ir arī Ates muižas un dzirnavu vēsture. N.Pomerance atzīst, ka šis pētījums papildinās informāciju muzeja krājumos. Taču tā ir tikai neliela daļa no pētnieciskā darba, kas būtu jāveic. Tāpēc N.Pomerance cer, ka nākamajā gadā muzeja štatā būs paredzēta vēsturnieka vieta, lai šis darbinieks varētu pievērsties pētījumiem.

Vietējās ziņas