Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Palīdz noklīdušam suņukam 2

Vakar Jaunalūksnes pagasta Kanaviņās vietējās iedzīvotājas ceļa Paidari – Alūksne grāvī atrada  neliela auguma, baltu, mīlīgu kucīti. Atradējas uzreiz nojautušas, ka suņukam bez nomaldīšanās stresa un bada kaiš kas vairāk.

Baltā lapsiņa, kā kucīti iesaukušas vietējās iedzīvotājas, pa Kanaviņu pusi klīdusi jau divas dienas.  “Iespējams, suns noklīdis kādam sēņotājam vai ogotājam. Tā vien likās, ka viņa meklē saimnieku,” stāsta “Katriņu” mājas saimniece Dzidra Ozoliņa. Bet vakar noticis negaidītais - kaimiņiene suni atradusi grāvī. Abas steigušas to pabarot, padzirdīt un ievērojušas, ka suns tik un tā nekustas. Sapratušas, ka pašu spēkiem nebūs līdzēts, meklējušas palīdzību, uz ko laipni atsaukusies veterinārārste Signe Gorbāne un pašvaldības policija.

“Suņa veselības stāvokli vērtēju kā šaubīgu vai pat ļoti sliktu. Pēc pirmatnējās apskates varēja konstatēt pakaļkāju paralīzi,” stāsta S.Gorbāne un piebilst, ka nelaimes cēloni nevar noteikt, bet tiek pieļauts minējums, ka trauma gūta no sadursmes ar auto. Sunim iedoti medikamenti, un viņš nogādāts pašvaldības aģentūras “Spodra” rīcībā, kas tam atradusi pagaidu mītni, pabaro un apkopj. S.Gorbāne saka, ka sunim priekšā ilgstoša, sarežģīta un arī dārga atveseļošanās. “Mana dvēsele kliedz. Ja vien būtu finanses, sunīti ņemtu savā aprūpē,” pauž divu suņu saimniece Dz.Ozoliņa.

Komentāri 2

...

Pateicoties informācijai laikrakstā, sunītim atradās saimnieki, kuri paņēm viņu atpakaļ!

pirms 9 gadiem, 2010.09.13 12:55

***

Vai labāk šim sunītim nebūtu bijis palikt pie līdzcietīgās kundzes (dodot viņai to uzturlīdzekļu devu, ko lieto sunītim tagad), jo tajā mājā pēc izskata tik mīļajai, baltajai lapsiņai būtu arī līdzcietība un patiesa mīlestība, ko nevar iedot cilvēks, kurš viņu kops amata pienākuma dēļ,lai cik apzinīgi arī to darītu. Ja nu ar pagaidu mājām ir domāts kāds dzīvnieku mīlētājs, kurš, sirdsbalss aicināts, sunīti paņēmis pie sevis, tad cita lieta. Gribētos uzzināt tālāko šš notikuma gaitu. Bet vēl jau nekas nav pastāstīts, kā tālāk risinājās bērnudārza apkaimē klīdušā skaistā suņa liktenis. Vai atradis pastāvīgo dzīves vietu, vai mitinās pie god.ģimenes, kura pieņēma? Varbūt paturēja pavisam?

pirms 9 gadiem, 2010.09.11 16:43

Vietējās ziņas