Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Notiks piemiņas pēcpusdiena "Pa Bumeranga ceļu"

 2018.gada 17.novembrī plkst. 15.00 Alsviķu kultūras namā notiks piemiņas pēcpusdiena Pa Bumeranga ceļu, veltīta novadnieka – publicista, žurnālista Aleksandra Arvīda Zariņa 100. dzimšanas dienai.

Aleksandrs Arvīds Zariņš dzimis 1918.gada 18.novembrī Valkas apriņķa (tagad. Alūksnes novads) Alsviķu pagasta “Gailīšos” Alvīnes un Jēkaba Zariņu ģimenē kā jaunākais, piektais bērns.
Pabeidzis Alsviķa sešklasīgo pamatskolu (tag. Alsviķu Ķemera (Strautiņu) skola), un, sasniedzis 16 gadu vecumu, Aleksandrs devās uz Rīgu. Pateicoties valdības lēmumam – atbrīvot no mācību maksas vidējo un augstāko mācību iestāžu audzēkņus, kas dzimuši 1918.gada 18.novembrī, viņš uzsāka mācības Valsts Rīgas tehnikuma Ķīmijas nodaļā kuru pabeidza 1939.gadā. A.Zariņš gandrīz visu savu darba mūžu nostrādāja izvēlētajā profesijā, būdams laborants Rīgas Valsts komercskolā, gan ķīmiķis I.G.Farbenindustrie Vācijā pētniecības laboratorijā, vēlāk ķīmiķis krāsu fabrikā, bet lielāko daļu sava darba mūža viņš nostrādāja kā Austrālijas atomenerģijas komisijas kontroles laboratorijas vadītājs.

Nometņu laikā Vācijā Zariņš sācis veidot avīzi, organizējis koncertus, teātra izrādes. Savā pirmajā darbā Austrālijā, Grētas nometnē viņš, līdzās noliktavas precēm uzsāka grāmatu stūrīti.
1951.gadā Sidnejā notika Pirmās Latviešu kultūras dienas, kuru ierosinātājs un rīcības komitejas sekretārs viņš bija.
 Kopš 1954.gada līdz nāvei 1994.gadā Zariņš strādāja laikraksta Austrālijas Latvietis redakcijā, Sidnejā. Savos rakstos, reportāžās, intervijās un apcerēs Zariņš atspoguļoja plašu Austrālijas latviešu dzīves, darba prieku, bēdu un panākumu jomu. Viņš bija ilggadīgs Pasaules Brīvo latviešu apvienības  Kulturas fonda valdes loceklis un Preses nozares vadītājs, kā arī Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē Literatūras nozares vadītājs.

Ar lielu entuziasmu Zariņš atbalstīja latviešu rakstniekus, aktierus, dramaturgus, mūziķus, māksliniekus, noorganizējot 50. gadu sākumā Latviešu Preses biedrības Austrālijas kopas valdi un vairākkārt bija tās loceklis un priekšsēdis.
Sekmīgs pasākums bija Latviešu Preses biedrības Austrālijas kopas apgāda nodibināšana un izveidošana ar vairākk nekā 20 publicētām Austrālija - s latviešu autoru grāmatām Viņa vadībā izdotas 30 Mārtiņa Zīverta lugas, divas no tām – tulkotas angļu valodā, kā arī grāmata Mārtiņa Zīverta pasaule.
1983.gadā A.Zarinam piešķīra Pasaules Brīvo latviešu apvienibas Kultūras fonda balvu par darbību žurnalistikā. 1989 Zariņš saņēma Spodra Klauverta fonda balvu par jaunrades veicināšanu literatūras laukā. Tajā pašā gadā ASV izdeva Zariņa apkopoto rakstu grāmatu  Bites un bumerangs, kurā apcerēta latviešu sabiedrības dzīve Austrālijā kopš 1950.gada.
Zariņš paspēja redzēt iespiestu savu otro grāmatu Mārtiņš Zīverts Austrālijā, kur dokumentēta viņa 35 gadu ilgā sarakste ar Mārtiņu Zīvertu sakarā ar dramaturga viesošanos Austrālijā un viņa lugu izdošanu.

A.Zariņš bija redakcijas loceklis ari 1990.gadā izdotajā grāmatā  Latviešu literatūras darbinieki Rietumu pasaulē.
Aleksandrs Zariņš rakstījis – Latvieši Austrālijā ir stādājuši čakli kā bites: cēluši savus mājokļus  un lielos latviešu saietu namus, kuros radījuši, vākuši un sargājuši latviskumu kā bites medu. Ja latviešus Austrālijā uzskata par latviskāko un saticigāko trimdinieku saimi, tad to veicinājis attālums no dzimtenes, kas jo mērķtiecīgāk virzījis visu domas, līdzīgi Austrālijas aborigēnu bumeranga mistiskajai īpašībai – atgriezties vietā, no kurienes izsviests.
2018.gada 17., 18. un 19.novembrī Aleksandrs Zariņš, savā 100.dzimšanas gadā pa bumeranga ceļu uz brīdi atgriezīsies dzimtajā Alsviķu pagastā.

Vietējās ziņas