Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Muzeju pazīst tālu

Tūrisma sezonas laikā Alūksnes Bībeles muzeju katru mēnesi apmeklē 300 līdz 500 cilvēki. Sevišķi daudzi ierodas Pilsētas svētku un kapu svētku gaidās. Tie ir gan bijušie alūksnieši no citām pilsētām un valstīm, gan tūristi un viesi.

“Laiks iet un daudz kas mainās, bet pamatvērtības pilsētā paliek. Bībeles muzejs ir viens no Alūksnes zīmoliem, tāpēc tam ir lielāka vērtība nekā jebkurai administratīvai ēkai. Šis muzejs tāpat kā luterāņu baznīca vai Alūksnes ezers ir noteiktā vietā, un tā nelielo ēku jau pazīst ne tikai Latvijā. Turklāt tas ir veidots Ernsta Glika piemiņai. Viņš bija viena no lielākajām personībām, kāda jebkad Alūksnē ir dzīvojusi, tāpēc Gliks ir pelnījis savu vietu,” uzskata evaņģēliski luteriskās draudzes pārstāve Anita Vēliņa.

Viņa un vēl vairākas draudzes locekles sabiedriskā kārtā uzņēmušās dežurantu un gidu pienākumus Bībeles muzejā. Iespējams, daudzi nezina, ka Bībeles muzejs nav ne valsts, ne pašvaldības. Tas ir draudzes lolojums. Vienīgi ēka pieder pašvaldībai, kas par simbolisku samaksu ļauj to izmantot. Alūksnes domes sēdē nolemts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 2174 latus muzeja fasādes un jumta remontam. “Šobrīd muzejam nav ne vadītāja, ne cita darbinieka, jo draudzei nav naudas to algošanai. Pašreizējā smagā ekonomiskā situācija ietekmē arī draudzes ienākumus, tāpēc strādājam brīvprātīgi,” norāda A.Vēliņa.
Bībeles muzejs ir kļuvis par bagātu garīgo grāmatu krātuvi, kurā ir gandrīz 900 grāmatas. Vairāk nekā 200 ir Bībeles. Daudzi izdevumi ir dāvināti. Tagad jādomā, kā tos visus saglabāt.  

 “Cilvēki, kuri šeit ierodas, ļoti priecājas par muzeju. Pirms pāris nedēļām te bija latvietis no Brazīlijas, kas ir īpaši tālu ceļu mērojis. Viņš tāpat kā citi apmeklētāji jau iepriekš ir papētījuši, ka šeit ir Bībeles muzejs, un tas ir viņu mērķis. Tāda citur nav,” uzsver A.Vēliņa. Draudzes pārstāve Sanita Čibala piebilst, ka kādu dienu negaidīti ieradusies pensionāru grupa, kuras vadītāja teikusi – kas nav bijis Bībeles muzejā, tas nav redzējis Alūksni.

Vietējās ziņas