Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Maksā vairāk, nekā saņem atpakaļ

Izglītības iestādes tuvums, mācību procesa kvalitāte vai novirziens, kādā skola specializējusies – tie ir galvenie kritēriji, pēc kuriem visbiežāk tiek izvēlēta mācību iestāde pamata vai vidējās izglītības iegūšanai. Apmēram 160 Alūksnes novada skolēni kādu no šīm prasībām par labāku esam atzinuši citu novadu skolās, kas pašvaldībai ik mēnesi izmaksā vairāk nekā 6000 latu.

Tāda ir summa, ko šobrīd nākas maksāt savstarpējos norēķinos par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.

Izvēlas tuvāko variantu
Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča atklāj, ka visbiežāk izvēle izdarīta par labu valsts galvaspilsētas vai kaimiņu novadu skolām. Atsevišķos gadījumos tas saistīts ar bērnu vecāku darba vietu, kas atrodas ārpus novada teritorijas.

Novada pierobežā Kalncempju un Zeltiņu pagastā pēc skolu likvidēšanas liela daļa audzēkņu par piemērotāko risinājumi uzskatījuši mācību uzsākšanu Gulbenes novada tuvējos pagastos.

Tiesa, G.Kupča vērš uzmanību uz to, ka ne vienmēr par iemeslu kalpo izglītības iestādes trūkums: gandrīz trešdaļa skolēnu, kas mācās citviet, ir pilsētnieki. “Te jau nu par skolu trūkumu sūdzēties nevarētu,” viņa bilst.

Izmaksu tāmes atšķiras
Kaut gan arī Alūksnes novada mācību iestādes apmeklē skolēni no citiem novadiem, to skaits ir vairāk nekā uz pusi mazāks, bet summa, ko pašvaldība savstarpējos norēķinos saņem atpakaļ, veido mazliet vairāk nekā trešo daļu no tā, ko nākas maksāt citiem.
Izglītības pārvaldes vadītāja skaidro, ka nevienādās proporcijas saistītas ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka, kādas pozīcijas no  izglītības iestādes izdevumiem drīkst iekļaut izmaksu tāmē par vienu audzēkni. Tas ir atalgojums, ko pedagogi saņem bez mērķdotācijas no valsts budžeta, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās izmaksas, komandējumu un dienesta braucienu izdevumi, pakalpojumu samaksa, materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra iegāde vērtībā līdz 150 latiem par vienu vienību, grāmatu un žurnālu iegāde, kā arī ar kārtējo remontu saistītie izdevumi.

“Jo mazāks skolēnu skaits izglītības iestādē, jo lielākas izmaksas sanāk uz vienu audzēkni,” norāda G.Kupča. Tā, piemēram, 36 Alūksnes novada skolēni par savu mācību iestādi izvēlējušies kādu no Rīgas skolām. Tikpat daudz bērnu un jauniešu mācās Gulbenes novada izglītības iestādēs, tomēr summa, ko nākas maksāt vienā un otrā gadījumā, atšķiras vairāk nekā uz pusi.

Jāreklamē savs piedāvājums

Izglītības pārvaldes vadītāja atzīst, ka ikvienam ir tiesības izvēlēties, kurā skolā mācīties, neatkarīgi no tā, vai izglītības iestāde atrodas pašu novadā vai ārpus tā.

Tiesa, ja ir situācijas, kad iespējas mācīties dzīvesvietas tuvumā nav, tad atsevišķos gadījumos skolēnu un viņu vecāku izvēli iespējams ietekmēt. “Nedomāju, ka vaina ir izglītības kvalitātē, bet gan veidā, kā katra skola sevi prezentē, lai piesaistītu jaunus audzēkņus,” spriež G.Kupča. Sevišķi aktuāli tas kļuvis pēc jaunā finansēšanas modeļa “nauda seko skolēnam” ieviešanas, kad katrs audzēknis ir no svara ikvienai izglītības iestādei.

Vietējās ziņas