Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

VARAM izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt līdz 35

Jauno pašvaldību teritorijās vietvarām būs jānodrošina vismaz viena perspektīva vidusskola, paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie kritēriji pašvaldību teritoriju izveidei.

Kopumā VARAM izvirzījusi astoņus pašvaldību izveides kritērijus. Tie paredz, ka novada teritorijai ir jābūt ģeogrāfiski vienotai, kā arī tai jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram, izņemot Pierīgu.

Ikvienai pašvaldībai ir jāspēj pastāvīgi nodrošināt likumā noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja citos likumos noteikts citādāk. Tāpat VARAM izstrādātie kritēriji paredz, ka novadā jābūt iespējamai ilgtspējīgai teritorijas ekonomiskai attīstībai un spējai piesaistīt nozīmīgas investīcijas, kā arī novadā jābūt vismaz vienai perspektīvai vidusskolai.

Vēl novadā jābūt iespējai izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu.

Pašvaldībai jāspēj nodrošināt arī piemērotu ceļa infrastruktūru nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram.

Pierīgas pašvaldībās nedrīkstēs būt mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju.

VARAM piedāvā pašvaldības iedalīt divos administratīvo teritoriju pamatveidos. Proti, republikas pilsētas būs Rīga un Jūrmala. Savukārt novadi sīkāk tiks iedalīti novada pilsētās un novada pagastos.

Reformas mērķi ir sasniegt ekonomiski attīstīties spējīgas teritorijas, kurās iedzīvotāji saņem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, kā arī pašvaldības var nodrošināt autonomo funkciju izpildi, bez citu pašvaldību finansiāla atbalsta, prezentējot piedāvājumu, norādīja VARAM pārstāvji.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) uzsvēra, ka ir atvērts diskusijām ar katru pašvaldību un ir gatavs doties uz katru no tām, lai pamatotu konkrēto pašvaldību robežas. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka reforma tiks īstenota. "Nebūs tā, ka vēl pēc desmit gadiem mēs te diskutēsim," sacīja ministrs.

Tāpat viņš apliecināja, ka pašvaldību funkcijas reformas laikā netiks pārskatītas.

Jau vēstīts, ka VARAM izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.

Platības ziņā lielākās ir Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.


10.aprīlī, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rīkoja pašvaldību reformas prezentācijas pasākumu, kura laikā ministrs Juris Pūce (AP!) iepazīstināja pašvaldību pārstāvjus, ministrijas sociālos partnerus un žurnālistus ar izstrādātajiem pašvaldību izveides kritērijiem un uz to pamata tapušo administratīvi teritoriālā iedalījuma karti. Turklāt 12.00 ikviens varēja pieslēgties tiešraidei - par reformu.

Latvijas Mobilā Telefona (LMT) prezidents prof. Juris Binde un Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns prof. un pētnieks Gundars Bērziņš klātesošos iepazīstināja ar LU un LMT kopīgi izstrādāto unikālo un starptautiski validēto pieeju Lielo datu analīzei un ekonomiski pamatotu lēmumu pieņemšanai, kā arī demonstrēja šīs pieejas izmantošanas iespējas Latvijas administratīvo teritoriju ekonomiskās aktivitātes un iedzīvotāju iekšējās aktivitātes svārstību izvērtēšanai, izmantojot mobilā tīklā noslodzes datus.

Tāpat par reformu eksperta viedokli sniedza ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, uzstājoties ar tēmu: “Reģionu attīstības izaicinājumi demogrāfisko un ekonomisko pārmaiņu ietekmē”, kur īpaši tiks akcentēta produktivitātes nozīme, to skaitā, lai mazinātu emigrāciju un rastu līdzekļus skolotāju algu pieaugumam, kā arī tiks skarti mobilitātes jautājumi kontekstā ar vietējo pašvaldību reformu.

 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce par savu galveno darbu ministra amatā izvirzījis apņemšanos līdz 2021.gadam apvienot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj iedzīvotājiem nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā par samērīgām izmaksām.

 Šobrīd nevienlīdzība pašvaldību starpā ir liela, piemēram, administratīvās izmaksas vien pašvaldībās svārstās no 50-200 eiro uz vienu iedzīvotāju (tikai 28 pašvaldībās tās ir mazāk nekā 7% no pašvaldības budžeta). No pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām. Tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40% tās darbspējas vecuma iedzīvotāju. Vien 46 pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas 1 milj. eiro apmērā, kas nozīmē, ka ir grūti runāt par pašvaldības attīstīšanos un infrastruktūras attīstīšanu. Tikai 62 pašvaldībās notiek biznesa ideju konkursi vai tās spēj piedāvāt grantus uzņēmējdarbībai. Lai izveidotu vidusskolu ar vismaz divām paralēlklasēm, pietiekams skolēnu skaits šobrīd ir vien 38 pašvaldību vidusskolās. Šie skaitļi ir apliecinājums, ka Latvijas iedzīvotāju interesēs ir nepieciešams veikt pašvaldību reformu.

Latvijas ziņas