Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tieslietu ministrs rosinās noteikt, ka partijām var ziedot tikai tās biedri

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) rosinās noteikt, ka politiskajām organizācijām naudu ziedot var tikai tās biedri, nevis kāda persona no ārpuses.
Šorīt intervijā Latvijas Radio ministrs atkārtoti atgādināja, ka atbalsta finansējuma palielināšanu partijām no valsts budžeta, jo viņaprāt tas ir viens no soļiem, lai veiktu fundamentālas izmaiņas politikā.

"Savulaik partijas bija atkarīgas no finansētājiem, kuriem ir savas biznesa intereses, un rezultātā pat ne bizness finansēja partijas, bet politiķi paši sevi sāka finansēt," sacīja Bordāns.

Tāpēc, viņaprāt, partiju finansēšanas modelī jāievieš vēl stingrākas prasības, proti, viņš būtu gatavs rosināt diskusiju par to, ka ir jānosaka aizliegums politiskām organizācijām ziedojumus saņemt no ārpuses, proti, tos var sniegt tikai partijas biedrs.

Jau ziņots, ka sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, lai līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai atliktu jaunā partiju finansēšanas modeļa ieviešanu, kas paredz būtiski palielināt valsts atbalstu partijām.

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Jānis Jēkabsons. Viņš rosina jaunā modeļa ieviešanu atlikt, līdz tiks ievēlēta 14.Saeima, mudinot pašreizējo parlamenta sasaukumu neatbalstīt "sasteigto likumprojektu", kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskajām partijām jau no nākamā gada.

Jēkabsons atgādināja, ka piedāvātie grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā tiks skatītas Saeimā steidzamības kārtībā kopā ar valsts budžetu, kas, viņaprāt, nozīmē, ka kvalitatīvām diskusijām par to nebūs atvēlēts pietiekami daudz laika.

"Lai arī likumprojekta mērķis ir mazināt politisko partiju atkarību no sponsoriem, mēs uzskatām, ka šāda sasteigta un uz jau esošo Saeimu attiecināma kārtība neveicinās sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, iznīcinās politisko konkurenci starp Saeimā ievēlētajām un citām partijām, kā arī būtiski samazinās jaunu politisko spēku ienākšanu politikā," teikts iniciatīvas pieteikumā.

Idejas autori uzskata, ka "nepārdomātā, tikai divos lasījumos steidzamā kārtā virzītā" iniciatīva par finansējuma palielināšanu politiskām partijām, nevērtējot citas būtiskas prioritātes un likumos noteiktās saistības, neliecina par atbildīgu attieksmi pret nodokļu maksātāju naudu. "Turklāt, balsojot par finansējuma palielināšanu pašiem sev, sākot jau ar nākamā gada 1 janvāri un nesagaidot jaunas Saeimas vēlēšanas, politiķi riskē nonākt interešu konfliktā, kas degradētu politisko vidi Latvijā," uzsvēra Jēkabsons.

Šādas iniciatīvas rezultātā tās autori cer sasniegt atbildīgu valsts pārvaldību, uzsverot, ka, kamēr nav izpildīti vēlētājiem dotie solījumi un nav izpildīti likumos paredzētie pienākumi paaugstināt algu pedagogiem un medmāsām, politiskās partijas nedrīkst pašas sev piešķirt avansu uz vēlētāju uzticības rēķina.

Kā ziņots, Saeima šodien lems par grozījumu Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz no nākamajā gadā būtiski palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, šiem mērķiem papildus piešķirot 4 miljonus eiro, nodošanu izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju. Par katru iegūto balsi Saeimas vēlēšanās paredzēts maksāt 4,5 eiro, savukārt viena balss Eiropas Parlamenta un pašvaldības domes vēlēšanās maksātu 0,5 eiro.

Papildu tam politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, ikgadēji plānots piešķirt valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro apmērā.

Vienlaikus paredzēti arī ierobežojumi - kopējais vienai politiskajai partijai piešķirtais valsts budžeta finansējums gada laikā nevarēs pārsniegt 800 000 eiro.

Likumprojekts vienlaikus arī paredz stingrākus noteikumus politiskajām partijām, piemēram, valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā personas veikta ziedojuma (dāvinājuma) maksimālā summa politiskajai partijai nedrīkstēs pārsniegt 12 minimālo mēnešalgu apmēru (pašreiz - 50 minimālās mēnešalgas), kā arī liegs politiskajām partijām veidot parādsaistības.

Latvijas ziņas