Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Remigrācijas projekts palīdzējis atgriezties 399 cilvēkiem

2018.gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzsāka īstenot remigrācijas projektu, kura ietvaros aizsāktas vairākas valstiski nozīmīgas aktivitātātes remigrācijas procesa sekmēšanai. Tika izveidots reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls, sniegts finansiāls atbalsts remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai vai īstenošanai Latvijā, kā arī desmit pašvaldībās ieviesti specifiski risinājumi, tādējādi stiprināta pašvaldību loma remigrācijas procesā.

Reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls sastāv no pieciem remigrācijas koordinatoriem, kas pārklāj Latvijas reģionus: Kurzemi, Vidzemi, Latgali, Zemgali un Rīgu. Koordinatori darbu uzsāka 2018.gada martā, un savas darbības laikā ir sagatavoja 1813 piedāvājumus 831 ģimenei par atgriešanās iespējām Latvijā.

Sniedzot dažādu informāciju un pakalpojumus, pērn remigrācijas koordinatori palīdzēja Latvijā atgriezties 399 cilvēkiem. Tās bija 163 ģimenes, kas atgriezās, galvenokārt, no Apvienotās Karalistes, Īrijas un Vācijas, kā arī no Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas un citām valstīm. Papildus, vēl 463 cilvēki pēc konsultācijām ar remigrācijas koordinatoriem ir norādījuši, ka plāno atgriezties Latvijā.

Lai arī lielākā daļa no remigrantiem (79%) pēc ilgstošas prombūtnes ārvalstī izvēlas atgriezties pilsētās vai reģionālas nozīmes attīstības centros, daļa atgriežas arī attālākās teritorijās.

Visbiežāk uz dzīvi Latvijā atgriežas ģimenes ar bērniem, izšķirošais brīdis ir vecāku izvēle par bērna izglītības gaitām – kurā valstī tās uzsākt. Remigranti kā vēl vienu nozīmīgu faktoru, kas sekmē atgriešanos Latvijā min ilgas pēc ģimenes un draugiem. Remigrantu pieredzes stāsti pieejami vietnē www.paps.lv.

Sniegtais finansiālais atbalsts saimnieciskās darbības idejai konkursa veidā bija viens no galvenajiem atgriešanās dzinuļiem. Kopējais interesentu skaits par finansiālu atbalstu biznesa idejai visos piecos plānošanas reģionos pārsniedza 170, jāpiebilst, ka lielākais interesentu skaits bija Kurzemes reģionā.

Konkursā biznesa uzsācēji un esošās saimnieciskās darbības īstenotāji savus projektus varēja pieteikt ar noteikumu, ka tie iedzīvotāju reģistrā bija norādījuši savas ārvalsts dzīvesvietas adresi. Finansējumu biznesa idejai saņēma deviņi projekti no 17 iesniegtajiem.

Atbalstītas tika idejas dažādās jomās - automobiļu remonta un apkopes pakalpojumi, viesnīcu serviss, ēdināšanas un tūrisma pakalpojumi, celtniecība un akmeņu mūrēšana, kā arī metālapstrāde. Remigranti uzsver, ka visbiežāk biznesa ideja ir noskatīta esot prombūtnē no Latvijas.

Lai sekmētu pašvaldību iesaisti remigrācijas procesā, Demogrāfisko lietu centra vadībā tika izvēlētas desmit pilotpašvaldības, kurās 2018. gadā tika nodrošināts remigrācijas projekta vadītājs, lai izstrādātu pašvaldībai specifiskus risinājumus remigrācijas jomā. Ieviesto risinājumu klāstā ietilpa pašvaldības saistošo noteikumu maiņa, tādējādi dodot iespēju remigrantiem iestāties dzīvokļa rindā, pilnveidots grantu programmas nolikums ar nosacījumu piešķirt papildu punktus remigrantiem, izveidota nekustamo īpašumu datu bāze un interaktīva karte pašvaldības ietvaros, kā arī pašvaldība pievienojusies kustībai "Latvija strādā".

VARAM ir radusi iespēju reģionālo remigrācijas koordinatoru darbu nodrošināt arī 2019.gadā, kā to paredz arī Diasporas likums, kas ir spēkā no 2019.gada 1.janvāra.

Latvijas ziņas