Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pētījums: visaktīvāk atkritumus šķiro Vidzemē un Zemgalē, visretāk ēdienu izmet Latgalē

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) veikusi pētījumu, lai noskaidrotu, kāpēc un kādā apjomā iedzīvotāji Latvijā mēdz izmest atkritumus. Pētījuma dati rāda, ka papīra neizmešanas čempioni dzīvo Kurzemē – šeit papīrs aizņem tikai 13% miskastes atkritumu. Savukārt aktīvākie atkritumu šķirotāji dzīvo Vidzemē un Zemgalē. Taupību var mācīties no latgaliešiem, bet maltītes no mājās atrodamiem ēdienu pārpalikumiem, salīdzinot ar citiem reģioniem, visbiežāk pagatavo rīdzinieki. Lai veicinātu iedzīvotāju paradumu maiņu un samazinātu atkritumu veidošanos, ministrija aizsākusi iniciatīvu “Izmests miskastē nav pazudis dabā”.

Lai mazinātu atkritumu nelietderīgu veidošanu un izmešanu, VARAM ir uzsākusi iniciatīvu “Izmests miskastē nav pazudis dabā”. Tās ietvaros šonedēļ 20 000 pirmās klases skolēniem 197 skolās visā Latvijā tiek izdalīta īpaša Miskastes dienasgrāmata –izglītojošs materiāls, kas palīdz nedēļas laikā 7 dienu garumā bērniem kopā ar vecākiem skaitīt līdzi, kādi iepakojumi un produkti tiek izmesti, tādējādi izzināt savas ģimenes paradumus un, iespējams, saskatīt iespējas kā tos var mainīt. Miskastes dienasgrāmatas elektroniskā versija un dažādi padomi ērti atrodami mājas lapā neizmet.lv.

Pārtikas atkritumu rašanās iemesli ir dažādi – visbiežāk produkti ir sākuši bojāties vai tiem beidzies derīguma termiņš, taču liela daļa atzīst, ka nopērk pārāk daudz produktu, ko nespēj patērēt. Lielākā daļa aptaujāto izmet 10% pārtikas, taču, piemēram, Rīgā līdz 20% iegādātās pārtikas izmet teju 1/3 iedzīvotāju. Izmesti tiek arī pagatavota ēdiena pārpalikumi un ēdiens, kas negaršo. Kopā ar produktiem miskastē nonāk arī iepakojums – 66% miskastes satura veido plastmasa un 18% papīrs.

Aptaujājot iedzīvotājus visā Latvijā, secināts, ka Kurzemē, salīdzinot ar pārējo Latviju, dzīvo papīra neizmešanas čempioni – vidēji papīra atkritumi veido tikai 13%. Turpretī, salīdzinot ar Zemgali, kurzemnieki izmet daudz vairāk plastmasu, kas aizņem 72% miskastes. Zemgale ieņem otro vietu atkritumu šķirošanā, un interesanti, ka 11% jeb aptuveni 25 000 zemgaliešu saldumus pērk, tos iesverot līdzi paņemtā maisiņā, kas ir labākais rādītājs Latvijā. Taču, salīdzinot ar citiem reģioniem, Zemgalē biežāk izmet piena produktus.

Par taupīgāko reģionu var dēvēt Latgali, kur pārtiku izmet visretāk – to dara 33% latgaliešu, savukārt citos reģionos pārtiku mēdz izmest aptuveni puse aptaujāto iedzīvotāju. Novērtējot dzīvesveidu, latgalieši sevi par izšķērdīgiem sauc retāk, nekā citviet Latvijā. Savukārt šķirošanā pirmo vietu Latvijā ieņem Vidzeme, kur regulāri atkritumus šķiro 60% aptaujāto un, atšķirībā no pārējās Latvijas, tikpat kā neveido stikla atkritumus. Vidzemnieki vairāk uzmanību pievērš datumiem – šeit daudz retāk nekā, piemēram, Rīgā pārtiku izmet, jo beidzies derīguma termiņš. Turpretī rīdzinieki uz pārējās Latvijas fona  izceļas ar faktu, ka visbiežāk ēdienu cenšas izmantot pilnībā – 47% gadījumu pārtikas pārpalikumi Rīgā tiek pārvērsti maltītē. Tomēr rīdzinieki, salīdzinot ar pārējo Latviju, biežāk izmet dārzeņus un augļus, bet 66% gadījumu pārtika atkritumos nonāk, jo tai beidzies derīguma termiņš.


Latvijas ziņas