Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pētījums: Sarukusi izpratne par to, ka skolotāja darbs ir misija

Sabiedrībai mainoties, ir sarukusi izpratne par to, ka skolotāja darbs ir misija, izpētījuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki kopā ar kolēģiem no citām augstskolām. Kā aģentūru LETA informēja RTU Ārējās komunikācijas nodaļā, pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā, mainoties valsts iekārtai un demokratizējoties sabiedrībai, mainās skolotāja loma un pienākumi.

Monogrāfijas autoru kolektīvs ir seši pedagoģijas pētnieki no Latvijas un Krievijas augstskolām, un tajā, balstoties uz abās valstīs veiktu skolotāju aptauju rezultātiem, autori izstrādājuši skolotāja profesionālās identitātes strukturāli saturisko modeli.

Šāda modeļa izveidošana pētniecības vajadzībām nepieciešama, jo skolotāju profesionālajai identitātei nav stabilas struktūras - tā ir ļoti daudzpusīga un iekļauj dažādās pedagoga lomas un funkcijas, kā arī vērtības, kas laika gaitā mainās, pauda universitātes pārstāvji. Pētnieki aplūkoja sešus skolotāju profesijas aspektus - profesijas filozofiju, profesionālās zināšanas, profesionālās lomas, profesionālo attieksmi pret darbu, mijiedarbību ar kolēģiem un profesijas pārstāvniecības uzvedību.

Pētījuma atziņas apkopotas zinātniskajā monogrāfijā "Skolotāju profesionālā identitāte". Pētnieki darbā sniedz ieskatu kā, mainoties valsts iekārtai un demokratizējoties sabiedrībai, mainās skolotāja loma un pienākumi, kā norisinās pāreja no autoritatīvas pedagoģijas uz līdzvērtīgās skolotāju, skolēnu un vecāku attiecībās balstītu sadarbību, skaidroja RTU.

Aptauju, kas Rīgas skolās atkārtotas pēc vairākiem gadiem, rezultāti atklāj, ka profesijas "plusu" skaits pārsniedz "mīnusu" skaitu un skolotājiem ir stabila profesionālā pašapziņa. Analizējot pedagogu vērtību struktūru, profesijas kā misijas izpratne pēdējo gadu laikā ir samazinājusies, un tas, iespējams, saistīts ar pedagoga kā profesijas prestiža samazināšanos. Tāpat ir novērots pedagogu intereses kritums par saskarsmi ar skolēniem, skolotājiem priekšplānā izvirzot savu personības attīstību.

"Mūsdienās skolotāja tēls sabiedrībā mainās, ne vienmēr pozitīvi, nemitīgi paplašinās tā funkcijas. Skolotājs mūsdienās ir zināšanu treneris, bērnu uzraugs, izklaidētājs, sociālais terapeits, kam jāsaved kārtībā tas, ko nav veikusi ģimene. Valsts ierēdņi diktē, kā skolotājam jāstrādā, kāds saturs ir jāliek izglītības un audzināšanas pamatā," norādīts pētījumā.

Monogrāfija paredzēta pedagoģijas un psiholoģijas pētniekiem un praktiķiem, izglītības jomas vadītājiem, studentiem ? topošajiem skolotājiem. Monogrāfijas atklāšana notiks E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultātes Humanitārā institūta jubilejas svinību "25+1" laikā.

Pētījuma atvēršanas svētki norisināsies piektdien, 15.novembrī, plkst.14 RTU E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultātē, Rīgā, Kronvalda bulvārī 1.

Latvijas ziņas