Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pētījums: Apmēram 38% iedzīvotāju automašīnas aizmugurējā sēdeklī mēdz nelietot drošības jostu

Latvijā 37,9% iedzīvotāju, braucot automašīnas aizmugurējā sēdeklī, mēdz nelietot drošības jostu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums par 2018.gadu. Braucot automašīnas aizmugurējā sēdeklī, gandrīz vienmēr drošības jostu izmanto teju puse jeb 49,5% Latvijas iedzīvotāju. Vēl 12,5% Latvijas iedzīvotāju nemēdz sēdēt aizmugures sēdeklī.

Tikmēr 1,4% Latvijas iedzīvotāju automašīnas aizmugurējā sēdeklī nav drošības jostu, 12% drošības jostas aizmugurējā sēdeklī neizmanto nekad, bet 24,5% iedzīvotāju dažreiz izmanto drošības jostu, braucot automašīnā aizmugurējā sēdeklī.

Sēžot automašīnas priekšējā sēdeklī, drošības jostas gandrīz vienmēr izmanto lielākā daļa jeb 91,4% iedzīvotāju, dažreiz jostu izmanto 4,1% iedzīvotāju, bet nekad - 0,4%. Tikmēr 4,1% iedzīvotāju nebrauc ar automašīnu.

Latvijas iedzīvotājiem tika uzdots arī jautājums, vai viņu bērni vai mazbērni pirmsskolas vecumā, braucot automašīnā, izmanto speciālos sēdeklīšus vai paliktņus, un 38% iedzīvotāju norādīja, ka gandrīz vienmēr izmanto šos sēdeklīšus. Tikmēr 1,7% norādīja, ka bērni šos sēdeklīšus izmanto dažreiz, bet 0,5% - nekad. Vēl 59,8% iedzīvotāju nav bērnu šādā vecumā.

SPKC pētījuma tapšanas laikā notika apmēram 3500 intervijas ar iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījumā analizēta Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu izplatība, tostarp smēķēšana, alkohola lietošana, uzturs, fiziskās aktivitātes, mutes higiēna, vakcinēšanās, satiksmes drošība, kā arī iedzīvotāju vēlme mainīt uzvedību, iesaistīties veselības veicināšanas pasākumos. Tas ietver arī datus par Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu un veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu.

Latvijas ziņas