Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mediju atbalstam novirzīs 2,04 miljonus eiro

Covid-19 radītās krīzes mazināšanai Latvijas mediju atbalstam no valsts budžeta programmas "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" novirzīs 2,04 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM). Pirmdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam panāca konceptuālu vienošanos par valsts atbalsta sniegšanu mediju nozarei.

Kopumā mediju darbības nodrošināšanai tiks novirzīti 2,04 miljoni eiro. Paredzēts, ka no šīs summas viens miljons eiro tiks novirzīts Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), lai nodrošinātu sabiedrībai iespēju saņemt daudzpusīgu informāciju un viedokļus Covid-19 krīzes pārvarēšanā un valsts informatīvās telpas drošības nodrošināšanā komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Savukārt 1,04 miljoni eiro tiks novirzīts KM Mediju atbalsta fondam, lai nodrošinātu sabiedrībai iespēju saņemt informāciju un viedokļus Covid-19 krīzes pārvarēšanas laikā, lai nodrošinātu valsts informatīvās telpas drošību drukātajā presē un komerciālajos interneta ziņu portālos, kā arī, lai sniegtu atbalstu abonēto preses izdevumu piegādes izmaksām un elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu apraides izmaksām.

Attiecīgi no minētās summas kopumā 599 492 eiro tiks novirzīti atbalstam drukātās preses un komerciālajiem interneta ziņu portāliem. 223 737 eiro mēnesī paredzēti abonētās preses izdevumu piegādes izmaksām ārkārtējās situācijas laikā, bet 217 699 eiro mēnesī - elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu apraides izmaksām ārkārtējās situācijas laikā.

Vienlaikus KM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par atbalsta risinājumiem medijiem Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai paredzēts, ka mēneša laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām ministrija un NEPLP iesniegs valdībā ziņojumu par ārkārtējās situācijas ietekmi uz sabiedrisko mediju finansiālo spēju nodrošināt sabiedriskā pasūtījuma izpildi.

Šobrīd veiktās aplēses liecina, ka šīs situācijas radītie zaudējumi sabiedriskajiem medijiem varētu būt 1,4 līdz 1,6 miljoni eiro, kopumā veidojot kultūras ministra Naura Puntuļa (VL-TB/LNNK) iepriekš mediju atbalstam minētos 3,7 miljonus eiro, norādīja Kokale.

Plānots, ka KM un NEPLP lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus sagatavos uz otrdienas, 7.aprīļa, Ministru kabineta sēdi.

FM uzsvēra, ka Reira vadītā darba grupa pauda konceptuālu atbalstu finansējuma novirzīšanai mediju nozarei, jo "mediji šajā laikā ir stratēģiski svarīga nozare, sevišķi no nacionālās drošības aspekta".

Jau ziņots, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sagatavojusi valsts atbalsta programmu TV un radio vietējā satura un pārraižu nepārtrauktības nodrošināšanai Covid-19 krīzes apstākļos.

NEPLP loceklis Jānis Eglītis skaidroja, ka ir sagatavots elektronisko plašsaziņas līdzekļu Covid-19 krīzes stabilizācijas plāns, kas paredz komerciālo radio un TV darbības nodrošināšanu ārkārtējās situācijas apstākļos un garantēs, ka sabiedrību turpina saņemt kvalitatīvu un daudzveidīgu informāciju.

Eglītis tāpat akcentēja, ka programma ļaus medijiem paturēt darbā žurnālistus, populārāko raidījumu vadītājus un citus satura radītājus, nodrošinot viņiem krīzes apstākļos tik nepieciešamās sociālās garantijas, vienlaikus veicinot godīgus spēles noteikumus nozarē pēc krīzes pārvarēšanas.

NEPLP uzsvēra, ka mediju joma patlaban ir kraha priekšā, ņemot vērā straujo reklāmas ieņēmumu kritumu. Atsevišķiem komerciālajiem radio un TV reklāmas ienākumi aprīli samazinājušies pat par 80%, savukārt vidēji nozarē - uz pusi. Daļa radio jau sākusi darbinieku atlaišanu.

Pēc NEPLP minētā, komerciālie elektroniskie mediji uz ārkārtējās situācijas laiku varētu pretendēt uz aptuveni 1,6 miljonu eiro finansējumu. Lielāka daļa konkursa kartībā tiktu sadalīta esošo TV un radio ziņu pārraižu, pētniecisko un izklaidējoši informatīvo, kā arī kultūras raidījumu pārraižu turpināšanai. Galvenais akcents konkursos tiks likts uz žurnālistu un citu satura radītāju algošanai novirzīto izmaksu kompensēšanu. Konkursos varēs piedalītie tikai tie elektroniskie plašsaziņas līdzekļu, kuri ar saviem darbiniekiem būs noslēguši darba līgumus un veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Tāpat uz ārkārtējās situācijas laiku paredzēts komercmedijus atbrīvot no ar apraidi saistītajām izmaksām, kas mēnesi kopumā pārsniedz 200 000 eiro.

Pēc plāna pieņemšanas un konkursu komercmediju atbalstam izsludināšanas NEPLP gatavos pieprasījumu par situācijas stabilizēšanu sabiedriskajos medijos, bez kuru pilnvērtīgas darbības nav iedomājama Latvijas informatīvas telpas drošība. Pēc Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio aplēsēm sabiedrisko mediju iespējamie zaudējumi no reklāmas ieņēmumu krituma šogad varētu sasniegt 1,4 miljonus eiro.

Latvijas ziņas