Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Lemjot par teritoriālo reformu, Levits aicina Saeimu stingrāk pievērsties identitātes un piederības jautājumiem

Valsts prezidents Egils Levits vēlas, lai Saeima, lemjot par teritoriālo reformu, pievēršas arī identitātes un piederības jautājumiem, kā arī stiprina vietējās kopienas - pilsētas un pagastus.
Kā liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", prezidents ir izmantojis viņam Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības un iesniedzis divus priekšlikumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektam, vienlaikus vēršot atbildīgās parlamenta komisijas uzmanību uz atsevišķiem pirms trešā lasījuma rūpīgi apsveramiem jautājumiem.

Pirmkārt, Levits rosina papildināt likumprojektu ar punktu, kas nosaka, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm - Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai - regulē atsevišķs likums.

Prezidents norāda, ka likumprojektā arī pēc otrā lasījuma primāri ir ietverti risinājumi, kas vērsti lielākoties uz vietējo pašvaldību darba efektivizēšanu un pakalpojumu pienācīgu nodrošināšanu katrā pašvaldībā.

Vienlaikus, pēc viņa domām, joprojām likumprojektā problemātiska ir iedzīvotāju demokrātiskās piederības vietējām kopienām un kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšana. "Uzskatu par savu pienākumu atgādināt par vietējo kopienu kultūrvēsturiskās identitātes un piederības apziņas konkrētai latviešu vēsturiskajai zemei nozīmīgumu. Tie ir ne mazāk svarīgi apsvērumi kā vietējo pašvaldību jaudīguma veicināšana un pienācīgu pakalpojumu nodrošināšana katram iedzīvotājam," uzsver prezidents.

Viņaprāt, identitātes un piederības jautājumu atstāšana ārpus šā likumprojekta ir radījusi pietiekami lielas neskaidrības un arī papildu pretestību administratīvi teritoriālajai reformai.

Prezidents uzsver, ka līdz šim atbalstītais likumprojekta pārejas noteikums, kas paredz uzdevumu valdībai līdz 2020.gada 31.decembrim sagatavot un iesniegt Saeimai koncepciju par kultūrvēsturisko novadu ilgtspējīgas attīstības un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas attīstības atbalstu, ir solis pareizajā virzienā. Tomēr, viņaprāt, būtu nepieciešams jau šobrīd likumā paredzēt likumdevēja pienākumu un atbildību latviešu vēsturisko zemju - Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas, robežšķirtņu jautājumu risināt ar likumu.

Otrkārt, prezidents aicina Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektā noteikt, ka līdz 2020.gada 31.decembrim valdība izstrādā un iesniedz Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējās nozīmes jautājumu kārtošanai.

Levits skaidro, ka jau iepriekš vērsis Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas uzmanību uz nepieciešamību stiprināt pagastus un mazpilsētas, paredzot tām iespēju demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un atbilstoši katras vietējās kopienas jaudīgumam tām piešķirt noteiktas kompetences vietējo, lokālas nozīmes jautājumu kārtošanai. Tikšanās laikā ar komisijas locekļiem priekšlikums arī guvis atbalstu.

Vienlaikus Levits rosina jau šobrīd likumprojekta pārejas noteikumos fiksēt attiecīgo politisko izšķiršanos ar konkrētu uzdevumu valdībai sagatavot atbilstošu likumdošanas iniciatīvu.

Levits piekodina, ka tā ir tieši Saeimas un tās Administratīvi teritoriālās reformas komisijas atbildība pabeigt sākto likumdošanas darbu ar labu un jēdzīgu rezultātu.

Viņš norāda, ka pieņemtajiem lēmumiem apspriešanas gaitā būtu jābūt racionāliem, loģiskiem un pamatotiem. Tāpat ir svarīgi, ka pats likumdevējs spēj būt konsekvents un nodrošināt, ka vieni un tie paši likuma principi attiecināti un pielietoti visu jautājumu izlemšanā viena likuma ietvaros.

"Jo īpaši šajā, teju katram Latvijas iedzīvotājam būtiskajā likumā nedrīkstētu pieļaut neloģiskas nekonsekvences, kas pretējas likuma sistēmai un tā ratio legis, kā arī nepamatoti atšķirīgu attieksmi salīdzināmās situācijās," norāda valsts pirmā amatpersona.

Tāpēc viņš vienlaikus aicina atbildīgo Saeimas komisiju pirms trešā lasījuma vēlreiz rūpīgi izsvērt tās likumprojekta normas, kas izpelnījušās visvairāk pārmetumu un diskusiju, kā arī raisījušas vietējo kopienu iebildumus un neizpratni.

"Ja pieņemtais likums sevī ietvers neloģiskus risinājumus vai neņems vērā iespējamās pretrunas jaunveidojamo pašvaldību un to robežu noteikšanā, pastāv pietiekami ticama iespēja, ka šai administratīvi teritoriālajai reformai varētu būt pagaidu raksturs un pašā likumā tiks radīti priekšnoteikumi likumdevējam vēlreiz atgriezties pie atsevišķu jautājumu pārlemšanas. Tas nebūtu vēlams," uzsver Valsts prezidents.

Latvijas ziņas