Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijā iedzīvotāji gandrīz pusi izdevumu par veselību sedz paši

Latvijā ir augsts privāto izdevumu līmenis veselībā. Ar 42 % tas bija trešais augstākais līmenis ES (vidēji 16 %), un tas ir būtiski palielinājies no aptuveni 35 % kopš 2000. gada vidus, teikts organizācijas OECD Latvijas valsts veselības profila 2019 gada pētījumā.

2017. gadā 61,9 % Latvijas iedzīvotāju un 72,8 % Latvijas mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem izmantoja veselības aprūpes pakalpojumus, taču saskārās ar vidējām vai lielām grūtībām iespējā tos atļauties.

Latvijā privātie izdevumi galvenokārt ir saistīti ar zālēm un medicīniskajām ierīcēm. NVD kompensēto zāļu saraksts ir salīdzinoši ierobežots, un tiek piemērota procentuālas kompensācijas sistēma (100 %, 75 % vai 50 % no noteiktās cenas), kā arī tiek piemērota receptes nodeva zālēm, tajā skaitā zālēm, kas tiek segtas 100 % apmērā.

Ir paredzēti daži izņēmumi (piemēram, bērni un cilvēki ar zemiem ienākumiem), taču pēdējo gadu reformās tika atcelti dažādi ieviestie atbrīvojumi. 2019. gadā plānots ieviest jaunus pasākumus, lai cilvēki var atļauties pirkt zāles, stingrāk regulējot cenas.

Pētījumā atzīmēts, ka ievērojamie pacientu personīgie izdevumi ierobežo piekļuvi veselības aprūpei, jo īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. 2017. gadā Latvijā pacientu personīgie medicīniskās aprūpes izdevumi veidoja vairāk nekā 4 % mājsaimniecību tēriņu. Tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā vidēji ES. Veselības aprūpes izdevumus kā katastrofālus 2013. gadā ziņoja gandrīz 13 % Latvijas iedzīvotāju. Katastrofālie veselības aprūpes izdevumi lielā mērā attiecas uz nabadzīgāko iedzīvotāju grupu.

Latvijas ziņas