Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Katrs ceturtais nodarbinātais Latvijā ir pirmspensijas un pensijas vecumā

Pēdējo 10 gadu laikā par 2,4 gadiem pieaudzis nodarbināto vidējais vecums, un 2018. gadā tas bija 43,7 gadi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā publikācijā “Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2018. gadā”.
Nozaru dalījumā augstākais vidējais vecums (49,9 gadi) bija pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko organizāciju darbību, sadzīves iekārtu remontu un dažādu individuālo pakalpojumu sniegšanu; mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (49,6 gadi), kā arī veselībā un sociālajā aprūpē (48,5 gadi) un izglītībā (48,2 gadi) nodarbinātajiem. Savukārt jaunākie darbinieki bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (36,8 gadi).

Gandrīz ceturtā daļa (23,3 %) no visiem nodarbinātajiem Latvijā pērn bija 55–74 gadu vecumā. Tas bija otrs augstākais īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), kur vidēji 19,4 % nodarbināto bija pensijas vai pirmspensijas vecumā. Visaugstākais īpatsvars ES bija Lietuvā 23,5 %, pēc Latvijas – Igaunijā un Vācijā (abās 23,1 %), savukārt viszemākais Luksemburgā – 10,8 %.

Nepilnu darbalaiku biežāk strādāja sievietes
Nepilnu darbalaiku pērn strādāja 8,1 % nodarbināto – desmitā daļa (10,8 %) nodarbināto sieviešu un 5,3 % nodarbināto vīriešu. Salīdzinājumā ar ES, kur trešdaļa (32 %) sieviešu un desmitā daļa (9,7 %) vīriešu 2018. gadā strādāja nepilnu darbalaiku, Latvijā nepilns darbalaiks ir sastopams retāk, un tam ir tendence samazināties. Ne vienmēr šāds darbalaiks ir paša nodarbinātā izvēle – aptaujā kā galvenais iemesls (29,4 %) nepilnam darbalaikam minēts, ka nodarbinātais nav varējis atrast pilnas slodzes darbu.

Vadītāji un speciālisti ar augstāko izglītību
Nodarbināto skaitā lielākā daļa ir iedzīvotāji ar augstāko izglītību (37,3 %), savukārt ekonomiski neaktīvo (bezdarbnieki, kuri darbu nemeklē) skaitā trešā daļa jeb 31,6 % ir personas ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni. Aptaujas rezultāti liecina, ka 71,7 % vadītāju un speciālistu ir ar augstāko izglītību. Augstāks izglītības līmenis dod iespēju ieņemt amatus vai strādāt profesijās ar augstāku atalgojumu. Izglītības līmeņa saistību ar atalgojumu apliecina arī aptaujas rezultāti – vairāk nekā trīs ceturtdaļas (79,5 %) lielākajā algu kategorijā (1 400 eiro un vairāk) ir tieši personas ar augstāko izglītību, savukārt zemāko algu (līdz  450 eiro) grupā tikai piektā daļa (19,4 %) darbinieku bija ar augstāko izglītību.

Populārākā darba meklēšanas metode – kontaktēšanās ar radiem un draugiem
2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, no tiem 41,7%  ilgstošie bezdarbnieki (nevar atrast darbu ilgāk par gadu). Populārākā darba meklēšanas metode bija kontaktēšanās ar radiem un draugiem, kuru izmantoja vairāk nekā trīs ceturtdaļas (77,7 %) bezdarbnieku. Salīdzinājumā ar Baltijas valstīm šī darba meklēšanas metode tik populāra ir tikai Latvijā. Lietuvā daudz biežāk darba meklētāji kontaktējas ar valsts nodarbinātības dienestu (78,8 %), savukārt Igaunijā biežākā darba meklēšanas metode ir publicēto darba piedāvājumu pētīšana laikrakstos un internetā.

Papildu informācija pieejama datu krājumā “Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2018. gadā”, kā arī CSP vietnē sadaļā “Nodarbinātība un bezdarbs”.

Datu krājumā ir apkopota statistiskā informācija, izmantojot CSP darbaspēka aptauju par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un situāciju darba tirgū. Darbaspēka aptaujā pērn piedalījās 16,3 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 29,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Latvijas ziņas