Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Būtisks dārgu zāļu iemesls – nepietiekama konkurence

Būtisks augsto zāļu cenu iemesls ir nepietiekama konkurence, secināts ekonomikas ministra Ralfa Nemiro veidotajā darba grupā nacionālās farmācijas politikas ekonomisko aspektu izpētei.

Ekonomikas ministra padomniece Sabiedrisko attiecību jautājumos Beata Jonite informēja medijus, ka darba grupa ir sagatavojusi ziņojumu, kurā apkopota informācija par veikto tirgus izpēti, gūtajiem secinājumiem, kā arī piedāvātajiem rīcības virzieniem.

Latvijā 27,4% no kopīgiem izdevumiem veselības aprūpei veido tēriņi par medikamentiem, kas ir viens no augstālajiem rādītājiem, salīdzinot ar virkni valstu.

Darba grupas pētījumā secināts, kaaut arī ražotāju piedāvātās zāļu cenas Latvijā vidēji ir vienas no zemākajām, tās patērētājiem izmaksā dārgāk, nekā kaimiņvalstīs. Galvenais cēlonis ir konkurences trūkums medikamentu lieltirgotavu starpā. Veiktās tirgus izpētes rezultāti liecina, ka 94% medikamentu izcelsme ir no 10 galvenajām medikamentu lieltirgotavām.

Kā vēl vienu būtisku aspektu darba grupa secināja, ka kaut arī statistiski aptieku skaits ir samērā liels, tomēr ir vērojama to koncentrācija ap ārstniecības iestādēm un pilsētās. Kritiska situācija ir ar diennakts aptieku izvietojumu Latvijas teritorijā, un nereti Latvijas lielajās pilsētās netiek nodrošināta pacientiem nepieciešamā farmaceitiskā aprūpe nakts stundās.

Lai risinātu identificētās problēmas, pirmkārt, būtu jāpārskata regulējums aptieku izvietojumam, atceļot aptieku skaita ierobežojumus lielajās pilsētās, kā arī nosakot par pienākumu vispārējā tipa aptiekām, kuras atrodas diennakts neatliekamo palīdzību sniedzošās ārstniecības iestādēs, arīdzan noteikt par pienākumu strādāt visu diennakti. Tas radītu vienu centralizētu veselības aprūpes punktu, kurā ir pieejama gan neatliekamā medicīniskā palīdzība, gan arī kvalitatīva farmaceitiskā aprūpe.
Otrkārt, ražotājiem, kuru medikamenti ir iekļauti Latvijas Republikas zāļu reģistrā, būtu jādeklarē standarta līgumi ar lieltirgotavām Zāļu valsts aģentūrā, lai nodrošinātu nediskriminējošus līguma nosacījums tirgū, tādējādi ražotājam aizliedzot dot papildu atlaides vai apmaksāt reklāmas pasākumus.

Treškārt, lai varētu novērst uzraudzībā konstatētās zāļu īstermiņa pieejamības problēmas, būtu nepieciešams noteikt prasību lieltirgotavām, kam ir tiešas piegādes līgumi ar ražotājiem, nodrošināt papildu zāļu krājumus atbilstoši trīs mēnešu patēriņa apjomam, kas atbilstu spēkā esošajam normatīvajam regulējumam par iespēju saņemt aptiekā zāles triju mēnešu lietošanas kursam.
Ceturtkārt, būtu nepieciešams izveidot kontroles sistēmu (reģistru), kas ļautu operatīvi pārbaudīt krājumu apjomu lieltirgotavās, lai savlaicīgi novērstu zāļu nepieejamības risku aptiekām un pacientiem iespējamās zāļu izvešanas dēļ.

Nākamo darba grupas sanāksmju laikā plānots pārrunāt arī nozares skatījumu uz ziņojumā publicētajiem ieteikumiem.
2019. gada aprīlī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro izveidoja darba grupu nacionālās farmācijas politikas ekonomisko aspektu izpētei ar mērķi izstrādāt priekšlikumus konkurences veicināšanai farmācijas tirgū, veicinot K.Kariņa valdības deklarācijas 139. punkta izpildi. Viens no darba grupas galvenajiem uzdevumiem ir panākt, lai Latvijas pacientiem medikamenti kļūtu lētāki un tiktu sekmēta to pieejamība.
Savukārt Konkurences padome (KP) šonedēļ nāca klajā ar tirgus uzraudzības datiem, kur salīdzinātas atsevišķu biežāk pirktāko valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs. KP tirgus uzraudzībā secināts, ka no Baltijas valstīm Latvijā ir augstākais aptieku uzcenojums kompensējamajiem medikamentiem.

Latvijas ziņas