Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Banka: Latvijā attīstība galvenokārt notiek 25 kilometrus uz abām pusēm no šosejas Saldus-Smiltene

Latvijas reģioni specializējas dažādās eksporta nozarēs un kontrasti starp tiem pēdējo piecu gadu laikā arvien vairāk palielinās, liecina pirmdien prezentētais "Luminor" ekonomista Pētera Strautiņa pētījums par reģionu eksportspēju. Pētījumā secināts atšķirīgāks kļūst gan reģionu eksporta produktu klāsts, gan to radīto ienākumu līmenis.

Strautiņš pētījuma prezentācijā atzīmēja - nav pamata cerēt, ka novados, kuros līdz šim nekas nav attīstījies, nākotnē varētu būt kāda attīstība. Tāpat viņš norādīja, ka atbilstoši pētījuma datiem Latvijā attīstība galvenokārt notiek aptuveni 25 kilometrus uz abām pusēm no šosejas Saldus-Smiltene.

Pētījumā secināts, ka pēdējo piecu gadu laikā notikušās izmaiņas reģionu eksportā iezīmē skaidru pretnostatījumu starp Rīgu un pārējo Latviju. "Galvaspilsēta un tās tuvākā apkārtne arvien vairāk specializējas pakalpojumu eksportā - informācijas tehnoloģiju (IT) un biznesa pakalpojumos, tūrismā un aviācijā, kamēr pārējā Latvijā attīstās preču ražošana. Vidzemē arvien vairāk pieaug jau tā lielais meža nozares (mežsaimniecība un kokapstrāde) īpatsvars, Kurzemes un Latgales rūpniecības attīstību pirmkārt virza metālapstrāde un mašīnbūve," sacīja Strautiņš.

Viņš piebilda, ka reģionu specializācija sniedz priekšrocības - nozaru uzņēmumi arvien labāk viens otru papildina, aug darba tirgū pieejamo prasmju un zināšanu klāsts, taču arī rada riskus.

Pētījumā eksporta devums novadu, pilsētu un reģionu ekonomikā ir vērtēts galvenokārt caur algu izmaksu prizmu, proti, vērtēts, kā spēja radīt pārējā pasaulē pieprasītas preces un pakalpojumus ietekmē vietējos ienākumus. Pētījumā aptverto uzņēmumu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumi, kas izmantoti kā indikators to algu kopsummai, Rīgā pēdējo piecu gadu laikā (no 2014.gada līdz 2018.gadam) ir pieauguši par 53%, Pierīgā - par 51%, Vidzemē - par 48%, Zemgalē - par 38%, Kurzemē - par 35%, bet Latgalē - par 30%. Latvijas vidējais rādītājs ir 46%.

Rīgas panākumi saistīti ar pilsētas augošo specializāciju IT un biznesa ārpakalpojumu eksportā, kas pērn bija divas straujāk augošās eksporta nozares, skaidroja Strautiņš. Vidzemes ekonomikai palīdzēja pārsteidzoši sekmīgā meža nozares attīstība šajā laikā, tiesa, šīs nozares īpatsvars jau sen pārsniedz 50% no reģiona eksporta devuma.

Strautiņš skaidroja, ka Pierīgas sekmes nodrošināja tās izteikti diversificētā ekonomika, strauji augot ienākumiem plašā te pārstāvēto rūpniecības nozaru spektrā. Kurzemes un Latgales vājāko dinamiku noteica šeit sākotnēji ļoti lielais ar austrumu-rietumu tranzītu saistīto uzņēmumu īpatsvars, šajā nozarē ienākumi pērn pat nedaudz samazinājās.

"Ja skatāmies, kur Latvijā tiek veidoti jauni rūpniecības uzņēmumi, tad tie ir divi pusmēness loki Rīgai abās pusēs, ne tālāk par 25 kilometriem no galvaspilsētas. Tas ir tāpēc, ka ar šādu lokāciju ir iespējams piesaistīt gan augsti kvalificēto darbaspēku no Rīgas, gan mazāk kvalificētu no apkārtējiem novadiem - tās ir vietas, kur satiekas divi darba tirgi," skaidroja Strautiņš.

Pētījums liecina, ka eksportā, tāpat kā ekonomikā kopumā vadošu lomu spēlē lielās pilsētas, tomēr visu pašvaldību reitinga augšgalā ar lielākajiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju ir spēcīgākie novadi - Mārupe, Kocēni, Stopiņi, Olaine, Ķekava un citi. "Atšķirība starp pirmajās un pēdējās vietās esošiem novadiem ir aptuveni 80 reizes," sacīja Strautiņš.

Lielās pilsētas 2018.gadā radīja 64% no pētījumā aptvertajiem eksporta ienākumiem. Starp pilsētām pirmo vietu ieguva Valmiera, palielinot pārsvaru pār Ventspili. Divu lielāko Kurzemes pilsētu, kā arī Rīgas līmenis ir līdzīgs.

Ar lielu pārsvaru spēcīgākais novads ir Mārupe, ko nodrošina gan lidosta, gan attīstīta ražošana, gan intelektuālie pakalpojumi. Ļoti spēcīgi ir arī Mālpils un Kocēnu novadi ar to attīstīto kokapstrādi un Stopiņi ar būvmateriālu rūpniecību. Starp lielajiem novadiem (šajā gadījumā - 12 un vairāk tūkstoši iedzīvotāju) vadošajās pozīcijas bez Mārupes ir arī Olaine ar tās attīstīto farmāciju, Smiltene ar meža nozari un pārtikas pārstrādi, kā arī Dobele ar tās daudzveidīgo eksporta ienākumu bāzi.

"Reģionālā reformā var paaugstināt pārvaldes efektivitāti, tāpēc tā ir atbalstāma. Attīstības kontrastu galējības Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) reformas piedāvājumā ieskicēto teritoriju starpā būs mazākas nekā starp pašreizējiem novadiem. Taču tās joprojām būs ļoti ievērojamas. Piemēram, kartē ieskicētajā Mārupes rajonā eksporta ienākumi uz cilvēku vairāk nekā trīskārt pārsniedz Latvijas vidējo līmeni, bet Ludzas un Balvu rajonā no tā atpaliek apmēram četras reizes. Turklāt teritorijās ar zemāku ienākumu līmeni mēdz būt lielāka lēnāk augošu nozaru daļa," sacīja Strautiņš.

Viņš prognozēja, ka cilvēki Latvijā turpinās pārvietoties uz attīstītākām teritorijām. Arī nākotnē plašas teritorijas būs ar zemu iedzīvotāju blīvumu un zemiem eksporta ienākumiem uz iedzīvotāju. Ekonomisko aktivitāti šajās vietās lielā mērā veido primārās nozares, kā arī dažāda veida ienākumi no valsts budžeta, tāpēc par nākotnes prioritāti te būtu jābūt pārvaldes efektivitātei.

"Dažos gadījumos reformas plāns paredz jau šobrīd spēcīgu eksportētāju - Mārupes un Babītes, Valmieras un Kocēnu apvienošanu. Cituviet plānota kontrastu apvienošana, piemēram, Smiltene ar Api un Raunu, Ķekava ar Baldoni. Taču dažos gadījumos tiktu apvienotas vairākas salīdzinoši vājas teritorijas, piemēram, plānotajā Ludzas rajonā," komentēja Strautiņš.

Pētījumā izmantoti dati par 1575 uzņēmumiem, kā arī zemes izmantošanas statistika, kas ļauj netieši novērtēt lauksaimniecības radītos ienākumus. Pētījumā galvenais mērķis ir noskaidrot dažādu pilsētu un novadu spēju radīt konkurētspējīgas preces un pakalpojumus, gūstot ienākumus gan pārējā Latvijā, gan pasaulē. Iegūtie rezultāti aptuveni atspoguļo arī dažādās pašvaldībās izvietoto uzņēmumu devumu Latvijas eksportā.

Latvijas ziņas