Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

2030. gadā mēs ik sekundi izmetīsim 66 tonnas ēdiena, lai gan desmitā daļa iedzīvotāju turpinās ciest badu

Nesen publicētais Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ziņojums par panākumiem ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā atklāj drūmu ainu: pasaule nemaz nevirzās pretī ilgtspējīgas lauksaimniecības, pārtikas drošuma un uzlabota uztura mērķiem. „Ir redzams, ka četrus gadus pēc mērķu nospraušanas regress ir kļuvis par normu attiecībā gandrīz uz visiem rādītājiem.* Milzums ļaužu turpina ciest badu, bet tikmēr līdz 2030. gadam mēs būsim sasnieguši līmeni, kad ik sekundi tiek izmestas 66 tonnas ēdiena,”*** komentē uzņēmuma „Immer Group”, kas Latvijā un Ukrainā pārstāv iniciatīvu „Save Food”, prezidente Irīna Mirošņika.

2019. gada pārskats par pārtikas drošuma un uztura stāvokli pasaulē** liecina, ka badacietēju skaits pakāpeniski palielinās un pašlaik nepietiekams uzturs ir aptuveni 820 miljoniem planētas iedzīvotāju. Vissatraucošākā situācija ir vērojama Āfrikā, kur kopš 2015. gada šis rādītājs nedaudz, bet nemitīgi aug gandrīz visos reģionos un ir sasniedzis 26,5 % un 30,8 % badacietēju attiecīgi Centrālāfrikā un Austrumāfrikā. „Zinātnieki prognozē, ka līdz 2050. gadam pasaulē būs jau 10 miljardi iedzīvotāju. Ja jau tagad tik daudz ļaužu cieš badu, kā mēs plānojam pabarot par 20 % vairāk planētas iedzīvotāju?” vaicā I. Mirošņika.

Pirmkārt, ir jāsāk taupīgāk rīkoties ar pārtikas produktiem. „Pašlaik mēs saražojam pietiekami daudz ēdiena, lai pabarotu visus planētas iedzīvotājus, bet pēc tam trešdaļu šo produktu izmetam atkritumos. Tagad izmestā ēdiena daudzums ir 1,3 miljardi tonnu gadā,* bet līdz 2030. gadam tas palielināsies jau līdz 2,1 miljardam tonnu. Tas ir, mēs ik sekundi izmetīsim 66 tonnas pārtikas.*** Turklāt svarīgi, ka vairāk nekā pusi pārtikas atkritumos izmet nevis ražotāji vai tirgotāji, bet gan mājsaimes,” paskaidro iniciatīvas „Save Food” pārstāve Latvijā. „Ir jāsaprot, ka izmests ēdiens nozīmē ne tikai nepieļaujamu izšķērdību, bet arī negatīvu ietekmi uz vidi: pirmkārt, tāpēc, ka produktu ražošanai tiek patērēti dabas resursi un ar ražošanu saistītie procesi piesārņo planētu, otrkārt, tāpēc, ka, ja pārtikas atkritumi būtu valsts, tā būtu trešais lielākais siltumnīcefekta gāzu izplūdes avots.”***

Mums, patērētājiem, ir jāiepērkas pārdomātāk, lai nevajadzētu izmest ēdiena pārpalikumus. Turklāt ir jāizvēlas tāds iesaiņojums, no kura var pilnīgi izņemt produktu. Piemēram, stikla vai plastmasas pudelēs var palikt aptuveni 15 % produktu — kečupu, mērču un tamlīdzīgu —, ko mēs gluži vienkārši izmetam.

Savukārt Eiropas pārtikas veikalos, restorānos un viesnīcās ir daudz ļoti interesantu pārtikas taupīšanas iniciatīvu. Piemēram, kādā Nīderlandes veikalu tīklā tiek īstenota kampaņa „Waste Is Delicious”, kurā produkti, kas sāk bojāties, tiek izmantoti jaunu preču ražošanā: no āboliem gatavo sidru, no tomātiem — kečupu, no maizes un kartupeļiem — alu.*** Bet zviedru jaunuzņēmums „Karma - Rädda mat” ļauj mazumtirgotājiem, restorāniem un konditorejām tirgot nepārdoto ēdienu (pašlaik jau 295 tonnas!) ar lietotnes palīdzību, kas darbojas Parīzē, Londonā un 150 Zviedrijas pilsētās. Programmas lietotāji par puscenu pasūta līdzņemšanai ēdienu, kas citādi nonāktu atkritumos. Šo lietotni jau izmanto pusmiljons ļaužu un vairāk nekā divi tūkstoši uzņēmumu.****

Otrkārt, ir jāattīsta lauksaimniecība un inovatīvu metožu izmantošana tajā, citādi ar badu nevarēs tikt galā. „Mūsdienu lauksaimniekiem ir jārisina vairākas nopietnas problēmas reizē,” norāda „Immer Group” prezidente Irīna Mirošņika. „Nepārtraukti augošais Zemes iedzīvotāju skaits, globālās sasilšanas sekas un lauksaimniecības zemju noplicināšanas risks prasa vienlaikus paaugstināt ražību, palielināt zemkopības efektivitāti un pēc iespējas saudzīgāk izturēties pret augsni. Tas nav viegls uzdevums.” Šī bija pirmā sezona, kad lauksaimnieki izmantoja inovatīvu risinājumu — bionoārdāmu plēvi augsnes mulčēšanai. Ar mitruma aizturēšanu augsnē šī plēve par 30 % samazina laistīšanu, kas lieliski saskan ar ANO ūdens taupīšanas mērķiem, un paaugstina ražību par 17–30 % atkarībā no kultūras, kurai to izmanto. Tāpat svarīgi, ka, izmantojot jauno tehnoloģiju, mēslojums iedarbojas par līdz pat 20 % efektīvāk un kultūras var sēt vai stādīt 2–3 nedēļas agrāk, nebaidoties no agrām pavasara salnām. „Tādā veidā var iegūt agru un sevišķi agru ražu. Lauksaimnieki, kas šogad izmēģināja jauninājumu, sasniedza arī iespaidīgu ekonomisko efektu — gandrīz septiņkārtīgu ieguldījumu atdevi! Ar plēves izmaksām aptuveni 550 eiro uz hektāru papildu peļņa no agrās ražas pārdošanas sasniedza 3 600 eiro no hektāra,” stāsta „Immer Group” prezidente un iniciatīvas „Save Food” pārstāve un piebilst, ka parasti visi vēlas zināt, cik draudzīgs dabai ir šis risinājums.

Jaunā augsnes mulčēšanas plēve ir bionoārdāma. Tas nozīmē, ka sezonas beigās tā sadalās par ūdeni, ogļskābo gāzi un humusu, tāpēc tā nav jāsavāc un jāutilizē. Turklāt tiek samazināta vai pilnīgi izslēgta herbicīdu izmantošana, kas ir sevišķi svarīgi bioloģisko produktu ražotājiem un daudziem patērētājiem, kas augstu vērtē bioloģiski tīru pārtiku.

„ANO jaunākajā pētījumā ir norādīts, ka mēs vairs nevaram atļauties bezatbildīgi izturēties pret dabas resursiem un pārtikas produktiem. Mums visiem ir jāmaina paradumi un jāizmanto inovatīvi, videi draudzīgi risinājumi, citādi cilvēce vienkārši nespēs izdzīvot,” rezumē I. Mirošņika.

Latvijas ziņas