Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kas ir “plogings”?

Skriešana ir vērtīga mūsu veselībai, atkritumu vākšana ir vērtīga planētas veselībai, kāpēc gan neapvienot divus vienā? Šī ideja ir “ploginga” kustības pamatā – jauns videi draudzīgs fitnesa veids, kas apvieno lēno treniņa skriešanu ar atkritumu vākšanu. Kopš šī gada maija arī vietējais atkritumu apsaimniekotājs SIA “Pilsētvides serviss” ir kļuvis par šīs kustības vēstnesi Latvijā, un Alūksne ir tā vieta, kur šī vēsts nonāk pirmā. “Mums ir tas gods pārstāvēt “ploginga” saimi,” tā SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors.

Kustība atceļojusi no Zviedrijas Viņš stāsta, ka šīs kustības pirmsākumi meklējami Zviedrijā, kur par tās dibinātāju ir uzskatāms taku skrējējs un vides entuziasts Ēriks Alstroms (Erik Ahlström). “Tas sākās neapzināti. Kad Ēriks skrēja, viņš vienkārši paņēma līdzi maisiņu un skrienot, savāca ceļā atrastos atkritumus, kā, iespējams, darījuši arī citi, taču viņš šai darbībai deva vārdu,” stāsta J. Ugors. Izrādās, šis termins radies no vārdiem “jogging”, kas nozīmē “skriešana” angļu valodā un zviedru “plocka upp”, kas savukārt tiek tulkots kā “pacelt.” Terminoloģija attīstījusies tālāk, un nu jau cilvēki, kas nodarbojas ar “plogingu”, tiek dēvēti par “plogeriem”. Aktualizējoties vides piesārņojuma problēmai sabiedrībā, šī jaunā kustība ir kļuvusi globāla, iegūstot popularitāti gan vides aktīvistu, gan fitnesa entuziastu un aktīvā dzīvesveida piekritēju vidū. 2016. gadā tai sāka aktīvi pievienoties vides entuziasti un sportisti dažādās Zviedrijas pilsētās. Kopš tā laika kustība augusi visā pasaulē. Šobrīd tai pievienojušās jau vairāk nekā 40 valstis, tostarp Latvija, un “Pilsētvides serviss” ir viens no tiem, kas šo kustību popularizē valstī ar moto “Esi varonis”. Tās popularizētāji norāda, ka tas nav par skaļu teikts, jo katra mazākā aktivitāte ceļā uz tīrāku vidi ir mazs varoņdarbs.

Skriet un pietupties – efektīgāk! “Tas nozīmē, ka mēs katrs varam kaut ko iekustināt. Šis “ploginga” radītājs Ēriks taču nekad mūžā nebūtu iedomājies, ka kāds par viņa Zviedrijā aizsākto kustību stāstīs Alūksnē, Gulbenē, Balvos vai Cesvainē, bet tas nu ir noticis. Kādas skriešanas laikā dabiski dzimusi ideja tagad palīdz gan paša personīgai veselībai, gan planētas veselībai,” tā speciālists. Un tā tiešām ir. “Plogings” palīdz attīrīt vidi no atkritumiem kas, nonākot augsnē vai ūdenī, nesadalās un paliek tur uz vairākiem simtiem gadu. “Tā, piemēram, uz ielas izmestais izsmēķis paliek augsnē līdz pieciem gadiem, plastikāta maisiņš - līdz 30 gadiem, stikla pudele - līdz 25 gadiem, bet alumīnija skārdene – līdz pat 400 gadiem! Tā vietā, lai neatgriezeniski piesārņotu mūsu dabu, visus šos atkritumus “ploginga” rezultātā var savākt un pareizi utilizēt vai nodot pārstrādei, lai dāvinātu tiem otro dzīvi,” rosina J. Ugors. Papildus acīmredzamajiem ieguvumiem apkārtējai videi, šis fitnesa veids pozitīvi ietekmē arī ķermeņa veselību. “Mēs ne tikai skrienam, bet arī pietupstamies, paceļot nomestu plastmasas pudeli. Pietupieni un palēcieni ļauj 30 minūtēs sadedzināt 288 kalorijas, salīdzinot ar 235 kalorijām, kas tiek sadedzinātas parastas skriešanas laikā,” tā speciālists, piebilstot, ka “plogings” ir arī ļoti demokrātisks fitnesa veids, kas neprasa dārgu aprīkojumu, vajag tikai krosenes, cimdus un maisiņu. “Jūs varat ne tikai sēņot, bet arī plogot. Tā vietā, lai draugu sauktu pastaigāties, jūs viņu varat aicināt: “Hei, ejam paplogot!”,” iesaka J. Ugors.

Katrs var iesaistīties J. Ugors aicina katru kļūt par “ploginga” vēstnesi, iesaistoties šīs kustības popularizēšanā. “Ir vairāki veidi, kā var iesaistīties. Privātpersona var izveidot savu oficiālu pasākumu, kurus izziņosim “Pilsētvides servisa” Facebook lapā. Ja kāds vēlas izveidot savu “ploginga” skrējienu un ir ideja par to, kur un kad tas varētu notikt, sazinies ar mums, un mēs palīdzēsim to noorganizēt. Pieredze rāda, ka visaktīvāk atkritumu vākšanas, šķirošanas un pārstrādes aktivitātēs iesaistās tieši bērni, tādēļ otrs veids, kā mēs varam kaut ko kopā paveikt, ir kopā organizēts pasākums skolā – jau tagad varam sākt plānot! Tāpat mūs var aicināt ciemos arī uzņēmumi un organizācijas – mēs novadīsim lekciju gan par atkritumu šķirošanu, gan par “plogingu”, un varbūt izveidosim kādu kopīgu sadarbības projektu. Neatkarīgi no tā, kas tu esi - privātpersona, skolēns, uzņēmums, NVO vai pašvaldība, tu vari kļūt par daļu no šīs kustības!” aicina J. Ugors. Kontakti un pieteikuma forma meklējami uzņēmuma mājas lapā.

5 iemesli, kāpēc sākt nodarboties ar “plogingu” 1. Veselība un fitness Regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt novērst un samazināt aptaukošanos un uzturēt optimālu ķermeņa svaru. Nodarbojies ar “plogingu” un dzīvo ilgāk! 2. Plastmasas paliek vairāk nekā zivju okeānos Plastmasas atkritumi aizvien vairāk piesārņo okeānus un, saskaņā ar pēdējo pētījumu datiem, 2050. gadā okeāni svara ziņā, iespējams, saturēs vairāk plastmasas nekā zivju. Nodarbojies ar “plogingu” un novērš plastmasas nokļūšanu okeānā! 3. Palēnināt klimata pārmaiņas Atkritumiem sadaloties vidē, rodas ne tikai cilvēku un dzīvnieku veselībai. Nodarbojies ar “plogingu” un palēnini klimata pārmaiņas! 4. Drošākai sabiedrībai “Plogings” paver acis uz to, cik daudz izmestu atkritumu patiesībā ir pilsētu ielās, parkos un mežu takās. Nodarbojies ar “plogingu” un veido drošāku sabiedrību! 5. Jautrā sociālā aktivitāte Nav nepieciešamības plogot vienatnē, jo plogošana grupā un socializēšanās skrējiena laikā pārvēršas par pārsteidzoši jautru nodarbi. Nodarbojies ar “plogingu” un pavadi laiku jautri!

Vietējās ziņas