Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jaunākās latviešu filmas var noskatīties ikviens

Jūnijā lietotnes Shortcut lietotājus īpaši iepriecinās vairākas latviešu režisoru dokumentālās un mākslas filmas. Starp tām ir gan vēl pastāvīgi kinoteātros neizrādītā “Zigfrīds Anna Meierovics”, gan nesen pirmizrādi piedzīvojusī “Bille” “Zāģeri” un “Dubultā dzīve. Sekss un PSRS”. Tāpat filmu klāstu papildina jaunā režisora Matīsa Kažas dokumentālā filma par pasaulē kaislīgāko teātru apmeklētāju “Vienu biļeti, lūdzu!” un jau nākamnedēļ – Dāvja Sīmaņa pilnmetrāžas dokumentālā filma "Mūris” par dažādām robežām – fiziskām, valsts nospraustām un prāta radītām.

Savai gaumei atbilstošāko filmu, ko noskatīties vasaras vakarā, atradīs gan vēsturisko stāstu un biogrāfiju cienītāji, gan tie, kurus aizrauj kino par sociāli aktuālu tematiku arī mūsdienās.

Smeldzīgs stāsts par attiecībām ģimenē – “Bille”

Ģimenes filma “Bille” uzreiz pēc nonākšanas uz kino ekrāniem, jau saņēmusi ļoti pozitīvas skatītāju atsauksmes, un šobrīd to ir iespējams redzēt arī lietotnē Shortcut. Filmas veidotāji ar lielu pietāti pret literāro pirmavotu ir radījuši precīzu un skaudru 30. gadu strādnieku Rīgas atspoguļojumu. Stāsta centrā ir talantīga bērna un ikdienas nogurdinātu pieaugušo attiecības – ar nabadzību Bille ir iemācījusies sadzīvot, taču pietrūkst mātes mīlestības un uzmanības. Lai gan ir redzams, ka ģimene par Billi rūpējas, var just, ka viņai pietrūkst tuvāku attiecību un sirsnības. Filmas autentiskumu paspilgtina fakts, ka uzņemšana notikusi Vizmas Belševicas bērnības mājā un pagalmā, kur paiet lielākā daļa Billes ikdienas.

Patiesi par zāģeru ikdienu

“Daudziem tā ir pēdējā iespēja” rakstīts filmas “Zāģeris” sākuma titros. Dokumentālajā stāstā uzņēmējs Romāns savā mežizstrādes vidē cenšas realizēt ideālo biznesa modeli, kurā pasūtītājs ir apmierināts ar darba kvalitāti, bet strādnieks – saņem regulāru un smagajam darbam adekvātu samaksu. Tomēr tie ir neizbēgami dzīves apstākļi – pasūtītāji nemaksā, zāģi lūst, zāģeri neievēro izstrādātos ētikas noteikumus. Filmā pretstatītas divas atšķirīgas pasaules – mežs, kas it kā noraugās no augšas un lēnām pārtop kailcirtē, un zāģeri – mazas skudriņas mežā, tālu prom no ģimenēm, ar smagu darbu, kautiņiem, dzeršanu un necenzētu leksiku. Režisors Ivars Zviedris ar sociāli aktuālu tematiku saprotas vislabāk, un filma precīzi parāda zāģeru dzīvi vairāku gadu garumā.

Filma, pie kuras ieceres strādāts vairāk nekā 20 gadu

Filmas “Zigfrīds Anna Meierovics” Latvijas kinoteātru repertuārā sagaidāma vien šā gada rudenī, savukārt lietotnes Shortcut lietotājiem ir unikāla iespēja to noskatīties jau tagad. Lai gan stāsts ir par nozīmīgiem notikumiem, kas ļāvuši dibināt Latvijas valsti, tā būs interesanta ne tikai vēstures entuziastiem, bet arī plašākām skatītāju lokam, jo vēsturisko liecību montāža ir apvienota ar inscenētām epizodēm. Skatītājam intriģējoša var šķist 20. gadu atmosfēra, kas autentiski parāda tā laika vidi. Darba kvalitātei liela nozīme bijusi tieši filmēšanas komandas entuziasmam un profesionalitātei, jo tās budžets – nepilni 36 tūkstoši eiro – nav liels. Turklāt šis ir īpašs darbs režisora un scenārista Tālivalža Margēviča filmogrāfijā, jo iecere par šādu kinoportretu ir izlolota vairāk nekā 20 gadu ilgā laika periodā.

Unikāli kadri un vēsturiski atradumi

“Dubultā dzīve. Sekss un PSRS” ir stāsts par padomju periodu caur seksuālās dzīves prizmu. Filmā iekļauti unikāli, līdz šim publiski neizrādīti kadri, kā arī sensacionāli atradumi – dienasgrāmata, kas rakstīta laikā no pagājušā gadsimta 20. gadiem līdz pat 90. gadu vidum. Tajā autors no sava skatpunkta precīzi ataino gan kultūras, gan vēsturiskos notikumus, gan sadzīvi homoseksuāļu aprindās. “Dubultā dzīve. Sekss un PSRS” parāda, kā cilvēciskās jūtas šajā laikā tikušas novirzītas partijas un vadoņu mīlestības virzienā, kā arī varas aprindās valdošo dubultmorāli – kad elitei ir atļauts viss, bet ierindas pilsoņi tiek pārliecināti, ka sekss ir tabu tēma. Darbā dokumentālie kadri un varoņu intervijas papildina smilšu animācija, padarot darbu vizuāli dinamiskāku.

Ņujorkas aktīvākā teātru apmeklētāja filmā “Vienu biļeti, lūdzu!”

“Vienu biļeti, lūdzu!” dokumentēts stāsts par Nikiju Kokrenu, kas ik dienu noskatās vismaz vienu Ņujorkas teātra izrādi. Viņa sevi uzskata par īstenu teātra mākslas mīļotāju, kuras ikdienā materiālām lietām nav nozīme, bet teātru darbinieki par viņas uzmācīgajiem centieniem iekļūt izrādēs bez maksas izsakās skarbi, pat saucot par zagli.

Zīmīgs robežpunkts pasaules kartē

Filma “Mūris” ir režisora Dāvja Sīmaņa skatījums uz Latvijas un Krievijas pierobežas reģionu, kas ir arī visas Eiropas robeža ar Krieviju. Tur vienkopus sadzīvo vairākas pasaules un vēsturiskie laiki un skarbi iezīmējas arī kultūru robežšķirtne un politiskais konflikts. Paralēli tam, filma ir arī stāsts par Ansi Ataolu Bērziņu un Benesu Aijo – katrs no viņiem ir ar saviem uzskatiem un cīnās par atšķirīgām vērtībām un idejām.

Vietējās ziņas