Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jānim Selgam un Lilijai Līcei veltī grāmatas 1

Ceturto Alsviķu pagasta svētku ietvaros, kad godā tika celts gadsimtu mantojums pagastā, klajā nāca gleznotāja Jāņa Selgas un tēlnieces Lilijas Līces 100 gadu jubilejas atcerei veltītas grāmatas. Grāmatas vēstī par abu mākslinieku dzīves ceļiem, tajās apkoptas līdzcilvēku atmiņas un mākslinieku darbi.

Grāmatu  "Tēlniece Lilija Līce" un "Teiksmu kalnā" autors ir Jānis Polis, taču kā pats atzīst - grāmatas nevarētu izdot bez līdzcilvēku atbalsta. Grāmatai par tēlnieci Liliju Līci līdzautore ir tēlnieces māsasmeita Ārija Bībere. "Nav daudz pagastu, kas izdevuši grāmatas par trīs Latvijas mērogā pazīstamiem ģēnijiem. Mēs tie esam. Iepriekš esam izdevuši grāmatu par soļotāja Ādolfa Liepaskalna mūža soļiem. Tagad par gleznotāju J.Selgu un tēlnieci L.Līci. Taču mūsu pagastā ir vēl izcilu personību, par kurām rakstīt grāmatas, piemēram, arhitekts un arhitektūras zinātnieks Pauls Kampe, arī grāmatu autore Skaidrīte Cielava. Tātad divi jau gaida savu kārtu. Lai pietiek spēka un prāta vēl kau ko darīt. Paldies visiem, kas iesaistījās grāmatu tapšanā," teica J.Polis.

Grāmatu atvēršanas svētkos piedalījās abu mākslinieku radinieki un līdzgaitnieki. J.Selgu un L.Līci atcerējās ne vien J.Selgas meita Solveiga Selga un L.Līces  māsasmeita Ā.Bībere, bet arī gleznotājs Jurģis Skulme, aktrise  Ilga  Hincenberga, arī novadpētnieks Jānis Līcis. Viņiem katram bija savi stāsti, savas atmiņas par izcilajiem Alsviķu pagasta māksliniekiem. J.Skulme atcerējās, kā draudzība ar J.Selgu sākusies viņam vēl mācoties mākslas akadēmijā. Viņš atklāja, ka J.Selga bijis viņa iedvesmotājs. "Viņa darbi man kā pilnīgi zaļam iesācējam deva pirmos stimulus. Viņš strauji veidojās un arī krāsainība stipri mainījās un līdz ar to arī viņa nākamie darbi deva grūdienus. Ja mēdz uzskatīt, ka mākslinieki ir ķerti, tad viņš tiešām bija krietni ķerts un tas ir pozitīvi, jo savādāk nekas nesanāktu. Man jāsaka viņam paldies," pauda J.Skulme un atklāja pat tādas nianses, ka J.Selga bieži vien gleznojis kartonam uz abām pusēm, jo bijis grūti dabūt materiālu uz kā gleznot. 

Savukārt I.Hincenberga atceroties L.Līci stāstīja, kā tēlnieces mīļākā tēma bijusi zirgi. "Manam vīram arhitektam Modrim Ģelzim nepatika darīt papildus citus darbus. Taču vienīgais tēlnieks, kuram viņš nespēja atteikt, kas nāca lielie konkursi, bija Lilija. Viņas trauslais, skaidrais, it kā viegli ievainojamais sievietes tēls, tāda mazliet Madonai līdzīgs. Tā viņiem kopā bija daži konkursi, no kuriem diemžēl nekas nav realizējies. Viens pat bija domāts Alūksnē," atklāja I. Hincenberga un atcerējās, ka māksliniece ļoti vēlējusies veidot vīra Modra portretu. L.Līce ir arī Mātes tēla autore Alūksnē.

Komentāri 1

';

Jānis darba laiku izmanto lietderīgi! Gara darbi top!

pirms 5 gadiem, 2013.07.07 13:02

Vietējās ziņas