Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Izglītības reforma: no pasīvas mācīšanās uz aktīvu izziņas procesu

Tāpat kā visā Latvijā, kompetenču pieeja mācību saturā no nākamā mācību gada vispārizglītojošās skolās jāievieš arī Alūksnes un Apes novados. Valsts izglītības satura centrs (VISC) jau no 2016. gada 17. oktobra Latvijā īsteno projektu “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030), kā mērķis ir izstrādāt un ieviest Latvijā tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai, lai  skolēni gūtu dzīvei mūsdienās nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes.

Projektu īstenot bija paredzēts piecos gados, līdz 2021. gada 16. oktobrim, pārskatot un pilnveidojot pašlaik spēkā esošos mācību satura dokumentus, izstrādājot tam atbilstošas mācību priekšmetu programmas un mācību materiālus, arī bērniem ar speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem.

Mērķis – lietpratīgs skolēns
Pilnveidoto mācību saturu un pieeju pirmsskolas izglītībā sāka ieviest no pagājušā gada septembra, bet vispārējā izglītībā tas tiks realizēts pakāpeniski. “Pilnveidotā mācību satura un pieejas mērķis ir lietpratīgs skolēns, kurš grib un spēj mācīties visu mūžu, prot risināt reālus dzīves izaicinājumus, attīstīt dažādas personības īpašības, kas palīdz veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Lietpratība jeb kompetence ir spēja adekvāti lietot mācīšanās rezultātu noteiktā kontekstā - izglītības, darba, personiskā vai sabiedriski politiskā. Tā ietver zināšanas, prasmes un ieradumus, kas saistīti ar motivāciju un gribu. Tādēļ viens no būtiskiem uzdevumiem, pārskatot mācību saturu, ir mazināt sadrumstalotību, kā arī pasīvu, no reālās dzīves situācijām atrautu zināšanu apguvi. Pēctecība, sistemātiskums un integritāte ir pamatprincipi, uz kā balstīta jaunā satura izveide,” laikrakstam skaidro Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča.

Pilnveidotā mācību satura un pieejas mērķis ir padarīt mācības aktuālas, novērst satura sadrumstalotību, dubultošanos un informatīvu pārblīvētību, veicināt kopsakarību izpratni un spēju zināšanas pielietot.

Vairāk par šo tēmu lasi 17. janvāra "Alūksnes un Malienas Ziņas" numurā.


Obligātais mācību saturs
Valodu (latviešu valoda, svešvalodas, mazākumtautību dzimtā valoda);
Sociālā un pilsoniskā (sociālās zinības un vēsture, Latvijas un pasaules vēsture);
Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā (vizuālā māksla, mūzika, literatūra, teātra māksla);
Dabaszinātņu (dabaszinības, fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija);
Matemātika (matemātika);
Tehnoloģiju (inženierzinības, dizains un tehnoloģijas, datorika);
Veselības un fiziskās aktivitātes (sports un veselība).


Pārmaiņas mācību priekšmetu sarakstā
• Otrās svešvalodas apguve agrāk – no 4. klases.
• Latvijas un pasaules vēsture kā vienots mācību priekšmets no 7. klases.
• Latviešu valodas loma ir pastiprināta skolās ar mazākumtautību izglītības programmām.
• Jauns mācību priekšmets “Teātra māksla” līdzās citiem mākslas veidiem (literatūra, vizuālā māksla, mūzika).
• Mācību priekšmets ar jaunu nosaukumu “Dizains un tehnoloģijas” un jaunu saturu aizstās līdzšinējo “Mājturība un tehnoloģijas”.
• Jauns mācību priekšmets 7. – 9. klašu posmā “Inženierzinības”.
• Datorika no 1. līdz 9. klasei (integrēti 1. – 3. klasē).
• “Sportu” turpmāk sauks “Sports un veselība” – ar mainītiem satura uzsvariem, kam atvēlētas 3 stundas nedēļā.


Jaunais vidusskolas modelis paredz

■ samazinātu mācību priekšmetu skaitu, lai dotu iespēju skolēniem mērķtiecīgi izvēlēties un specializēties izraudzītajos mācību priekšmetos;
■ mācību satura apguvi trīs līmeņos (vispārīgajā, optimālajā un augstākajā) un valsts pārbaudījumus atbilstoši mācību satura apguves līmenim. Mācību satura apguve optimālajā līmenī ir pietiekama, lai iestātos augstskolā;
■ satura apguvi kursu veidā – pamata, padziļinātos un specializētos kursos; ir noteikts stundu skaits katram kursam, ko skola var elastīgi plānot ilgākā vai īsākā laika periodā;
■ katra vidusskola piedāvā divu izvēļu grozus jeb kursu komplektus ar vismaz trim padziļinātajiem kursiem;
■ padziļināto kursu apguve pielīdzina Latvijas skolēnu iespējas labākajām pasaules izglītības sistēmām.
Mācību slodze. Plānots, ka vispārējās vidējās izglītības posmā stundu skaits mācību satura apgūšanai paliek nemainīgs – ar 36 stundu maksimālo skolēna slodzi nedēļā jeb 3360 – 3780 mācību stundām trīs gados (vakara un neklātienes izglītības programmās mazāks mācību stundu skaits).
Mācību stundas ilgums joprojām būs 40 minūtes.
Izvēle. Arī turpmāk vispārējās vidējās izglītības ieguve būs brīvprātīga.
Plānotie sasniedzamie rezultāti mācību jomās veidoti trīs mācību satura apguves līmeņos.

Avots: Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvalde

Vietējās ziņas