Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ielu labiekārtošana

Vienā no rubrikām “Agrāk un tagad” jau stāstījām par ielu bruģēšanu, šoreiz tematu turpināsim par dzelzceļa stacijas apkārtni, kur arī pašlaik notiek rekonstrukcijas darbi.

“20. gadsimta 30. gados Alūksnes pilsētā bija vērojamas būtiskas pārmaiņas – pakāpeniski tika bruģētas ielas, ierīkoti trotuāri, veidoti apstādījumi, nodrošināts apgaismojums. Īpaši liela vērība tika pievērsta tirgus laukuma un dzelzceļa stacijas apkārtnes labiekārtošanai, pamatojot to ar aktīvu vietējo uzņēmēju, lauksaimnieku, karavīru, kā arī pilsētas viesu rosību,” stāsta Alūksnes muzeja vēsturniece Zanda Pavlova.

Par to, kādas pārmaiņas Alūksnes ielas piedzīvoja 20. gadsimta 30. gados, var lasīt 1932. gada “Vidzemes Vēstnesī” Nr. 235. “Vēlā rudens drūmajā miglā tītā pilsētiņa no pirmā skatiena atstāj labu iespaidu. Uz apmēram 1 ½ km attālo staciju no pilsētas ved taisna, ērti apgaismota un labi izbruģēta šoseja. Biju Alūksnē kādreiz pirms kara, gadus 20 atpakaļ. No pirmā acu uzmetiena var redzēt, cik ļoti tā ir progresējusi uzbūves un labierīcības ziņā. Atceros Alūksni kā nelielu miestiņu. Vakaros no stacijas bij jāmaldās uz centru pa gandrīz neapgaismotu un  pa retam uzbūvētu lauku ceļu, kurš tikai vietām bija izbruģēts lieliem akmeņiem. – Sakat, vai jums visa pilsēta tik plaši uzbūvējusies, kā šī stacijas šoseja? –  Jautāju važonim.  – Jā gan, kungs, bet pirmā laikā visvairāk būvējas šeit. – Un kāpēc tā? – Tā ir mūsu “rātes” gudrība. No sākuma domāja tirgus laukumu no centra pārcelt uz staciju. Tad nu, protams, visi ķēra pēc šiem apbūves gabaliem un centīgi būvējās. Pārcēlās šurp arī tirgotavas, tējnīcas un citi uzņēmumi. Kad tas bija noticis, domes tēvi stājās pie jautājuma pārlemšanas. Pēc ilga strīdus beidzot tirgus laukumu pārcēla, tā sacīt “zelta viducī” - pie pagasta mājas.”


Vietējās ziņas