Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Diskutē par tiešmaksājumu “griestiem” zemniekiem

Krišjānis Kariņš: “Ja valdībā nav vienprātības, tad nedomāju, ka tiks mainīts tiešmaksājumu apmērs.”

Latvijas puse pagaidām ir atturīga komentāros par diskusijām Eiropas Komisijā, ka būtu jāierobežo lielākās summas, ko zemnieki var saņemt tiešmaksājumos no Eiropas Savienības (ES).

Tikšanās laikā ar reģionālo mediju žurnālistiem Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa - Lukaševica uzsvēra: ES atzinusi, ka jāmazina atbalsta summas, ko var saņemt viena saimniecība. Tajā pašā laikā Latvijas puse aktīvi strādā, lai tiešmaksājumi par hektāru tuvotos Eiropas līmenim. Šobrīd mūsu zemnieki saņem 64 % no vidējā līmeņa, 2026. gadā saņems 77 %, bet mērķis ir sasniegt 99% no vidējā Eiropas līmeņa.

Vienai saimniecībai – 100 000 eiro
Diskusijas par tiešmaksājumu “griestiem” sākušās arī Latvijā. Eiropas Komisija apsver domu, ka viena saimniecība varētu saņemt ne vairāk kā 100 000 eiro gadā maksājumos par katru apstrādāto hektāru. Tas ļautu vairāk atbalstīt vidējās un mazās saimniecības, kā arī jaunos lauksaimniekus. Zemkopības ministrija pagaidām gan šo ideju komentē atturīgi. Ministrs Kaspars Gerhards “Latvijas Radio” nenoliedza, ka varētu diskutēt par “griestu” ieviešanu, bet pagaidām vēl esot pāragri par to runāt, kamēr nav pieņemti lēmumi ES līmenī un ES budžets. Jāuzsver, ka Lietuva gan jau šādus ierobežojumus ir ieviesusi, negaidot uz ES lēmumiem.

Nav apstiprināts ES budžets

Gan premjerministrs Krišjānis Kariņš, gan Z. Kalniņa - Lukaševica atzina, ka ES budžeta sarunas ir sarežģītas. Latvijas puse ir ieinteresēta, lai budžets tiktu pieņemts pēc iespējas ātrāk, kas ļautu sākt apgūt pieejamo fondu finansējumu.
“ES līmenī vēl neesam vienojušies par nākamo septiņu gadu budžetu. Vai mēs spēsim to februārī - nezinu, vai šajā pusgadā - nezinu. Ja būs kāds pārrāvums finansējumā, tas nebūs tāpēc, ka mēs nevaram, bet tāpēc, ka Eiropā vēl nav vienošanās,” žurnālistiem teica K. Kariņš.

Labi organizēts lobijs

Atbildot uz “Alūksnes un Malienas Ziņu” jautājumu par tiešmaksājumu vienlīdzīgāku sadali, K. Kariņš atzina: “Nenoliedzami, lauku industrija ir liels un labi organizēts lobijs, un tie, kuri gūst vislielāko labumu, drīzāk tuvinās rūpniecībai”.
Tāpat viņš teica, ka šis noteikti būs politiskas vienošanās jautājums. “Vienmēr var pārskatīt, kā izmantojam naudas līdzekļus, bet šis ir politisks jautājums. Ja valdībā nav vienprātības, tad nedomāju, ka tas tiks mainīts,” saka K. Kariņš.
LTV raidījums “De facto” aprēķinājis, ka Latvijā 80% Eiropas naudas saņem 15 %  saimniecību, Eiropā šis rādītājs pat ir nedaudz augstāks - 20 %. Raidījums arī izpētījis, ka pērn vislielāko summu Latvijā – 1,1 miljonu eiro - tiešmaksājumos saņēmis SIA “Ingleby Dobele Agro”. Tās īpašnieks – dāņu uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji dzīvo Šveicē un Lihtenšteinā.

Vietējās ziņas