Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atrod bezvēsts pazuduša karavīra pīšļus. Radi Veclaicenē beidzot noskaidro, ka piederīgais atdusējies tepat Latvijā

Augusta sākumā vienība “Leģenda” Blīdenes pagasta bijušo Guļauces māju tuvumā atrada un pacēla sešdesmit sešu 308. latviešu strēlnieku divīzijas karavīru pīšļus, starp viņiem arī veclaicenieša Viktora Rezgariņa, kura tiešie radi jau atradušies, mirstīgās atliekas.

Biedrība meklē bezvēsts pazudušos

 Sabiedriskā organizācija karavīru meklēšanas vienība “Leģenda” nodarbojas ar Pirmā un Otrā pasaules kara laikā bezvēsts pazudušo, nereģistrēto karavīru, nozaudēto apbedījumu meklēšanu un pārapbedīšanu. Vienības “Leģenda” pārstāvis Viktors Duks laikrakstam pastāstīja, ka jau 2012. gadā Vācu karavīru kapu aprūpes apvienība veica šādus darbus Latvijā, bet pēc tam, kad to te beidza, darbu Latvijā turpināt pilnvaroja organizāciju “Leģenda”.

“Savas ilggadīgās darbības laikā esam sapratuši, ka pirmatnējie kara laika apbedījumi, kurus pēc 1947. gada PSRS Bruņoto spēku izdotās pavēles no mazo kapu apbedījumiem bija nepieciešams apkopot lielākos, ir veikti ļoti nekvalitatīvi. No Latvijas teritorijas 1944. gada beigās 90 procenti puišu  tika iesaukti Sarkanajā armijā un gāja bojā vai mira no ievainojumiem 1945. gada marta sākumā - tad, kad 308. divīzija ar smagām kaujām kārtējo reizi mēģināja pārraut Kurzemes cietoksni blakus “Stūriem”. Vairākums no šiem karavīriem skaitās pārapbedīti Tušķu brāļu kapos, bet, izrādās, visus šos 74 gadus viņu kauliņi gulēja turpat, kur tos apbedīja pēc kaujas - mežmalā blakus Guļauces mājām, kur bija hospitālis. Tas nozīmē to, ka viena daļa mirstīgo atlieku ir pārapbedītas, bet lielākā daļa atstāta sākotnējā vietā, pārnesot tikai vārdus un uzvārdus. Radiniekiem par to bija sirdsmiers, jo daļa no viņiem pēc kara bija saņēmuši pavēsti, ka viņu karavīrs ir kritis kaujā un apbedīts, bet daļa tikai to, ka kritis kaujā, nezinot, kur glabājas viņa mirstīgās atliekas,” laikrakstam stāsta V. Duks. 

Tuvinieki pateicīgi par ziņām

Starp tolaik kritušajiem karavīriem, kas tagad atrasti Blīdenes pagastā, minēts arī Rezgariņš Viktors Ludviga dēls, dzimis 1926. gadā, māte Rezgariņš Paulīne, kura tolaik dzīvojusi Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā. “Viktors Rezgariņš bija manas mātes brālis. Tolaik, vēl bērns būdama, atceros, ka vecāki un citi radinieki runāja, ka Viktors karā pazudis. Citi minēja, ka, iespējams, nav vairs Latvijā, bet aizsūtīts vai pats devies uz kādu citu valsti. Tagad, kad atklāti kritušo karavīru vārdi, izrokot viņu pīšļus, vismaz  zinām, kas ar viņu noticis, to, ka viņš guļ šeit pat Latvijā! Biedrība “Leģenda” veic ļoti vērtīgu darbu, bez viņiem mēs to nebūtu uzzinājuši, paldies par to!” saka veclaiceniete Līga Pjuse, kuras mātes brālis bija V. Rezgariņš.

Vietējās ziņas