Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Alūksne meklē savu logo

Alūksne jau trīs gadus meklē savu vizuālo identitāti – logotipu, kas īsi un skaidri ietvertu vēstījumu par mūsu skaisto pilsētu. Varianti un viedokļi ir dažādi, bet galīgā varianta vēl nav.

“Tika veikta izpēte, ko darīja alūksniete Ilze Vernera, uz kā pamata veidoja Alūksnes logotipa koncepciju, ar ko, savukārt, strādāja Ainārs Brencis no biznesa augstskolas “Turība”. Koncepcijas izstrādē bija iesaistīti arī vietējie iedzīvotāji, pašvaldības iestāžu pārstāvji, uzņēmēji un citi aktīvi cilvēki dažādos vecumposmos,” klāstīja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.
Sākotnēji logotips veidots, izceļot malēnisko identitāti, par piemēru ņemot to, cik veiksmīgi tas izdodas Latgales iedzīvotājiem, cildinot latgalisko, un suitiem, lībiešiem. Tomēr starp iedzīvotājiem malēniskā identitāte atsaucību neguva, tādēļ logotipa vēstījums tika koriģēts, izceļot Alūksnes četras stiprās puses: ģeogrāfiskā atrašanās vieta trīs valstu krustpunktā, bagātīgais vēstures un kultūras mantojums, ainaviskās vērtības un skaistā daba, malēniskais radošums. Balstoties uz šiem vēstījumiem, tapa logotipa skiču varianti.

“I.Vernera veica pētījumu, aptaujājot trīs cilvēku grupas: alūksniešus – vietējos iedzīvotājus; cilvēkus, kuri ir apmeklējuši Alūksni; cilvēkus, kuri nekad nav apmeklējuši Alūksni. Secināts, ka Alūksne visbiežāk asociējas ar Alūksnes ezeru, Pilssalu un Tempļa kalnu. Pirmās logotipa skices netika atzinīgi novērtētas no iedzīvotāju puses, tādēļ izsludināja konkursu. No saņemtajiem nebija logo, ko varētu izmantot 1:1, tādēļ visi tika uzlaboti. Meklējot veiksmīgākus risinājumus, uzrunājām Latvijas dizaina biroju SIA “H2E”, kas, piemēram, izstrādājis ministriju jaunās identitātes, saņēmis starptautiskas balvas par savu darbu. “H2E” analizēja esošos Alūksnes un novada simbolus, kā arī kaimiņnovadu un pilsētu grafiskās identitātes. Rezultātā tapa trīs skices, kuras pašvaldība publiskoja sociālajos tīklos un “Alūksnes Novada Vēstīs”. Šī nebija aptauja ar mērķi sasniegt kādu kvantitatīvu rādītāju, bet izzināt cilvēku viedokļus kvalitatīvi,” norāda E.Aploka. Bija aicinājums iesniegt arī saukli, kur “H2E” izteica ierosinājumu sauklim “Pilsēta no salas”, jo Alūksnē ir ezers un tā salām pilsētas dzīvē ir būtiska loma.

Arī par trīs tapušajām skicēm iedzīvotāju izteiktie viedokļi bija dažādi. “Pirmajai skicei ieteikums bija ozollapas vietā likt ozolzīli. Izskanēja viedoklis, ka zināšanu trūkums par Ernstu Gliku traucēs nolasīt kodu par ozoliem. Otrajā skicē tika saskatītas asociācijas ar Latgali, nevis Vidzemi. Uzsvērts, ka šādā izpildījumā nav skaidri saprotams spoguļattēls, un tika izteiktas bažas, vai malēniskais ir tik atpazīstams, īpaši starp ārzemniekiem, un vai to sapratīs pareizi. Savukārt par trešo skici izskanēja viedokļi, ka tā ir bezpersoniska un īpaši ārzemnieki “lūk” izcēlumu nesapratīs. Arī sauklis “Pilsēta no salas” neguva iedzīvotāju atzinību, norādot, ka tas ieinteresē, bet ir maldinošs, drīzāk varētu būt pilsēta pie ezera, Ziemeļvidzemes pērle, Alūksne ar vēsturi vai cits,” stāsta E.Aploka.

Vietējās ziņas