Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Spēka treniņi sekmē vēža ārstniecību

Lai gan onkoloģisko pacientu skaits pasaulē arvien pieaug, vienlaikus arī uzlabojas vēža ārstēšanas iespējas un rezultāti. Tuvojoties Pasaules vēža dienai, kas tiek atzīmēta 4. februārī, stāstām par inovācijām onkoloģisko pacientu ārstniecībā, kuras attīsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) doktorants Rūdolfs Cešeiko. Pētījumā fiziologs secinājis, ka spēka treniņi onkoloģiskām pacientēm uzlabo dzīves kvalitāti par 25%, bet par 20% vairo muskuļu spēku un mazina nogurumu.

Fizisko aktivitāšu fiziologa Rūdolfa Cešeiko pētījums tika īstenots Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļā 12 mēnešu garumā, un noslēdzās pērn oktobrī. Pētījumā tika iesaistītas 55 krūts vēža pacientes: 27 piedalījās spēka treniņos, bet 28 dalībnieces bija kontroles grupā, lai varētu objektīvi salīdzināt atveseļošanās rezultātus fiziskajās nodarbībās iesaistītajām un neiesaistītajām pacientēm.

Doktoranta īpaši veidotās spēka nodarbības onkoloģiskās pacientes uzsāka divas vai trīs nedēļas pēc operācijas. Sākotnēji tika noteikts maksimālais svars, kādu dalībnieces var izspiest ar kājām. Balstoties uz to, tika noteikts precīzs svars, kuru pacientei ir jāizspiež četras reizes četros piegājienos. Kā stāsta Rūdolfs, svaram ir jābūt tuvu maksimālajai robežai, pretējā gadījumā rezultāts izpaliks. Paralēli tika veikti arī kardiotreniņi, kas uzlabo sirds asinsvadu sistēmu un stabilizē veselību, kā arī citi vingrinājumi.
Pētījuma dalībnieku dzīves kvalitāte tika mērīta, balstoties uz Eiropā atzītiem testiem (The European Organisation for Research and Treatment of Cancer), kuri atklāja gan fizisko rādītāju uzlabošanos, gan sociālo aktivitāšu pieaugumu. Šīs nodarbības radījušas pacientos pārliecību par saviem spēkiem, kas sekmē socializēšanos, piedalīšanos sabiedriskajā dzīvē, ikdienas darba un ģimenes uzdevumu aktīvu turpinājumu.

Pētījuma dalībniece Dace stāsta, ka spēka treniņus sāka apmeklēt pēc operācijas un dara to jau gandrīz gadu. Galvenie ieguvumi ir muskuļu spēks, pārliecība par sevi un pozitīvā domāšana. Dace stāsta, ka ziemā slēpo, vasarā brauc ar riteni. Pagājušajā vasarā esot ar riteni uzbraukusi kādā kalnā, ko agrāk nav varējusi paveikt. Tas dod pārliecību par savām fiziskajām spējām un emocionāli psiholoģisko noturību, kas, kā uzskata Dace, onkoloģijas slimniekiem ir īpaši svarīgi. Savukārt kardiotreniņi ir ievērojami uzlabojuši ehokardiogrammas rezultātus.

Pētnieks stāsta, ka kontroles grupā, kur dalībnieces nepiedalījās spēka treniņos, rādītāji pasliktinājās, salīdzinot ar situāciju tūlīt pēc operācijas. Piemēram, muskuļu spēks samazinājās par 9% trīs mēnešu laikā.

Šobrīd RSU doktorants un pētnieks ir vienīgais Latvijā, kurš izmanto uz pierādījumiem balstītus un efektīvus spēka treniņus, lai sekmētu onkoloģisko slimnieku atveseļošanos. Rūdolfs uzskata, ka šī metode ir jāattīsta, lai varētu palīdzēt arvien vairāk pacientiem.

Veselība