Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijā joprojām vairāk nekā pusi nāves gadījumu izraisa asinsrites slimības

Pagājušajā gadā 55,3% gadījumu iedzīvotāju mirstības cēlonis bija asinsrites sistēmas slimības, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) provizoriskā statistika. Kopumā pērn mira 28 510 cilvēki, kas ir nedaudz vairāk nekā vēl pirms gada, kad no dzīves šķīrās 28 454 cilvēki. Lielākā daļa jeb 84,1% bija vecāki par 60 gadiem, bet 104 no mirušajiem bija bērni līdz 14 gadu vecumam, kas ir par 25 bērniem mazāk nekā pirms gada. 53,2% no mirušajiem bija sievietes.

Pērn asinsrites slimību dēļ mira 15 771 cilvēks, kas ir par 60 cilvēkiem mazāk nekā pirms gada. Visvairāk jeb 6930 iedzīvotājiem nāvi izraisīja sirds išēmiskās slimības, tostarp akūts miokarda infarkts, akūta koronārā mazspēja un hroniska sirds išēmiska slimība.

Kā skaidro Nacionālajā veselības dienestā, sirds išēmisko slimību izraisa hroniskas izmaiņas asinsvados, kas apgādā sirds muskuli ar skābekli. Sirds asinsvados uzkrājas holesterīna nogulsnējumi, pakāpeniski sašaurinot asinsvadus. Slimības sekas var būt stenokardijas lēkmes, infarkts, kā arī tā var izraisīt pēkšņu nāvi.

Pēc SPKC datiem, asinsrites slimību vidū daudzu jeb 5304 iedzīvotāju mirstības cēlonis bija cerebrovaskulārās jeb smadzeņu asinsvadu slimības, tostarp insults, no kura mira 2046 cilvēki, smadzeņu infarkts un intrakraniāla hemorāģija.

Vienlaikus 21,3% mirušo nāves cēlonis bija audzējs. Lielākā daļa no cilvēkiem, kas miruši audzēja dēļ, bojā gāja tieši ļaundabīga audzēja dēļ, tostarp no bronhu un plaušu, kolorektālās daļas, krūšu, kuņģa, prostatas, aizkuņģa un citu ķermeņa daļu ļaundabīgiem audzējiem. Visvairāk cilvēku mira tādu audzēju dēļ kā bronhu un plaušu audzējs, kolorektālās daļas audzējs un krūts audzējs.

Pērn 1076 cilvēku nāves gadījumus izraisīja gremošanas sistēmas slimības, piemēram, aknu, zarnu asinsvadu, kā arī žultspūšļa, žultsceļu un aizkuņģa dziedzera slimības. 2018.gadā 604 cilvēki mira psihisku un uzvedības traucējumu dēļ, vēl 583 cilvēku nāvi izraisīja cukura diabēts, 509 - nervu sistēmas, kā arī ausu un aizauss paugura slimības, bet vēl 426 nāvju cēlonis bija uroģenitālās sistēmas slimības.

Tāpat pērn iedzīvotāji mira dažādu ārēju nāves cēloņu dēļ, no kuriem visbiežākais bijis pašnāvība. Pērn pašnāvību izdarīja 299 cilvēki, kas ir par 55 cilvēkiem mazāk nekā gadu iepriekš. Otrs biežākais ārējais nāves cēlonis bija kritiens, proti, kritiena dēļ bojā gāja 213 cilvēki, kas ir par vienu gadījuma mazāk nekā 2017.gadā.

Pērn iedzīvotāju nāves cēlonis 175 gadījumos bija transporta nelaimes gadījums, 144 - saindēšanās un pakļaušana kaitīgu vielu iedarbei, 124 - noslīkšana un slīkšana, 103 - pakļaušana dūmu, uguns un liesmu iedarbei, 88 - nosalšana, 72 - saindēšanās ar alkoholu, bet vardarbīgā nāvē bojā gāja 72 cilvēki.

Veselība