Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs cieš no miega traucējumiem

Gandrīz puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju diennaktī pietiekami daudz guļ, tikmēr katrs trešais jeb 28% cieš no miega traucējumiem, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.

Cilvēkiem vecumā no 45 līdz pat 63 gadiem raksturīgs bezmiegs, kas vēl vairāk palielinās pensijas vecumā no 64 līdz 75 gadiem. Lai gan vairāk kā puse norādījuši, ka velta miegam vismaz 7 stundas diennaktī, tas nenozīmē, ka miegam atvēlētais laiks ir kvalitatīvs, un tā daudzums organismam pietiekams. Turklāt, no bezmiega cieš arī 43% jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Lai arī no bezmiega visvairāk cieš sievietes, vairāk nekā puse (51%) aptaujāto dāmu norāda, ka miegam paredz vairāk laika nekā kungi (44%). Pie tam 15% cilvēku nomoka krākšanas problēmas miegā, kas var būt par iemeslu sliktam jeb “cauram” ik nakts miegam.

Pētījums atklāj vēl kādu interesantu tendenci – visvairāk laika miegam jeb vismaz 7 stundas diennaktī atvēl cilvēki ar augstāko izglītību (53%), kamēr cilvēkiem ar pamata izglītību (47%) miegs nešķiet tik būtisks un tam atvēl krietni mazāk laika. Tikmēr laucinieki un rīdzinieki no bezmiega cieš gandrīz vienādi - to atklāj 26-28% aptaujāto, taču vairāk kā puse rīdzinieku (52%) naktī guļ ilgāk nekā ārpus Rīgas dzīvojošie (42%).

Nepietiekams miegs – ceļš uz vēlākām veselības problēmām

Miegs ir būtisks ķermeņa atjaunošanai un imunitātes stiprināšanai, turklāt gulēt ieteicams iet pirms pusnakts, jo cilvēka organisms jau izsenis pielāgots gulēt tieši naktīs, kad iestājas tumsa. Prof. Čarlzs Morins (Charles Morin), Pasaules miega biedrības prezidents uzsver: ““Bezmiegs ir izplatīta sabiedrības veselības problēma, kas saistīta ar ievērojamu slogu cilvēkam, piemēram, ar paaugstinātiem depresijas un hipertensijas riskiem.

Jau iepriekš, analizējot “Veselības indeksa” datus iedzīvotāju gulēšanas paradumiem miega medicīnas speciālists un neirologs Ainārs Vecvagars norādījis, ka “Latvijā dzīvojošie tik tiešām bieži cieš no miega traucējumiem, kas ar laiku var rezultēties nopietnās veselības problēmās”. Kā norāda speciālists, - nepietiekami guļot, pašsajūta var pat būt laba, taču tā tas būs tikai īstermiņā. Izturības robeža vidēji ir divi gadi, tad nepietiekama miega dēļ var sākties dažādas fiziskās veselības problēmas – galvas, muguras, locītavu sāpes, pasliktinās atmiņa, krītas darbaspējas, kā arī var attīstīties arī mentālās veselības problēmas – tādas kā izdegšanas sindroms vai pat veģetatīvā distonija.

"Miega ritma jautājums aptiekās bijis aktuāls vienmēr, turklāt tā nozīme pakāpeniski turpina pieaugt – cilvēki arvien biežāk vēršas pie farmaceitiem pēc konsultācijas, kā uzlabot miega kvalitāti. Tāpat pieaug to klientu skaits, kuri mērķtiecīgi apmeklē aptieku, lai iegādātos produktus miega uzlabošanai. Pieprasīti ir gan nomierinošie līdzekļi stresa mazināšanai, gan tādi, kas veicina iemigšanu," komentē aptieku tīkla "Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš.

Krākšana – iemesls sliktam miegam

“Krākšana ir veselības problēma, kurai vajadzētu pievērst uzmanību, jo tā izraisa miega apnoju jeb īslaicīgu elpošanas apstāšanos miega laikā un palielina sirds slimību risku, kā arī iespaido blakus gulētāja miega kvalitāti. Taču kvalitatīvam miegam cilvēkam nepieciešamas vidēji 7-8 stundas diennaktī. Tā kā krākšana un miega apnoja var novest līdz hipoksijai jeb skābekļa badam audos, cilvēkam būtu lietderīgi pakonsultēties ar miega apnojas speciālistu un izmeklēties kādā no miega laboratorijām,” ierosina “Mana Aptieka” farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene.

“Šobrīd dienas tumšajā gadalaikā saules gaismas paliek aizvien mazāk, tālab, lai izvairītos no liekas trauksmainības, garastāvokļa maiņas un pielāgotu organismu jaunam miega ritmam pēc rudens laika pārejas, es ierosinu vairāk uzturēties svaigā gaisā, īstenot dažādas fiziskās aktivitātes, biežāk izvēdināt telpas, uzturā lietot vairāk šķiedrvielas un sekot uzņemtā šķidruma daudzumam organismā. Turklāt nepieciešams sabalansēt miega daudzumu diennakts laikā un jārēķinās, ja cilvēks guļ diendusu, tad iespējams vakarā nenāks miegs,” iesaka Agnese Ritene. Speciāliste ierosina sekot mierīgam režīmam vakara gaitā, kas attiecas gan uz noteikta rakstura pārraižu skatīšanos, gan pārdomāt lasāmās literatūras saturu.

Lai izvairītos no bezmiega, un septiņu stundu atvēlētais laiks miegam būtu kvalitatīvs, būtiski ir divas stundas pirms došanās pie miera atteikties no jebkādu digitālo ierīču lietošanas, kas izstaro zilo gaismu uz acīm, lietderīgāk būtu klausīties mierīgu mūziku un malkot kādu nomierinošo tēju – piparmētru, vai kumelīšu.

Veselība