Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā palīdzēt ātrāk

Pagulēt ilgāk no rītiem, ja pēc tam vari lēkt un skriet dienas darbos, ir patīkami. Taču slimības, apstākļu uzspiesta gulēšana, nespēja pašam izkustēties un atkarība no citu cilvēku aprūpes var būt liktenīga – āda ir plāna, un izgulējumi veidojas ātri. Apsārtumu ir viegli nepamanīt, audi var sākt atmirt zem ādas virskārtas. Neārstēts izgulējums pats nepāries, bet vērsīsies plašumā. Nesaņemot pareizu palīdzību, var sākties organisma saindēšanās, un izredzes būs pavisam bēdīgas. Un galu galā – letālas.

Visbiežāk sastopamās nedzīstošās brūces ir izgulējumi, osteomielīts un trofiskās, kā arī diabētiķu čūlas.
Plastikas ķirurgs Olafs Libermanis nekad nav slēpis savu viedokli, ka Latvijā izgulējumu un brūču ārstēšanas jomā vispārējais līmenis un kvalitāte ir, maigi izsakoties, zema. Tāpēc “Brūču klīnika” izmēģina jaunu veidu, kā palīdzēt – bez maksas piedāvā telemedicīnas jeb attālinātās ārstēšanas pakalpojumu. Brūces ārstē galvenokārt pēc izskata. Ja ir brūce, ko var saskatīt, to var nofotografēt. Ja var nofotografēt, var parādīt ārstam. Protams, ārstam pacients kādreiz būs jāredz arī klātienē, taču palīdzība būs pieejama ātrāk un efektīvāka.

Par kalnu un Muhamedu
Pārfrāzējot klasisko teicienu, telemedicīnas pakalpojums nozīmē, ka pie pacienta mājās ierodas paramediķis, ja reiz pacients nevar tikt pie ārsta pietiekami operatīvi. Paramediķis – ārsta palīgs – ir īpaši apmācīts, kā fotografēt brūces, kā novērtēt situāciju, kā iztaujāt pacientu, lai pa e-pastu varētu bildes un informāciju nosūtīt ārstam. Tas nozīmē, ka ārsta konsultācija būs pieejama 36 stundu laikā. Paramediķis arī pateiks, kādi izmeklējumi un kādā secībā nepieciešami, iepazīstinās ar ārstēšanas principiem.
“Plastikas ķirurgi Rīgā ir dārgi un pārslogoti, pie pacientiem rajonos netiek. Ja cilvēks ir gulošs, viņam arī ir grūti tikt pie ārsta. Tad vēl svarīgi, lai cilvēks ierastos pie ārsta ar vērtīgiem izmeklējumiem,” uzsver O. Libermanis. Citādi pirmā vizīte parasti ir “pa tukšo” – cilvēks atgriežas mājās ar sarakstu, kādi izmeklējumi jāveic, un sākas “gaidīšanas svētki un tusiņš rindās”. Kamēr sagaida vienus rezultātus, citi jau novecojuši – ir jāzina, kas kādā secībā jādara, lai būtu efektīvs rezultāts.

Nepadoties neveiksmes sajūtai

Katrs ceturtais pēc 70 gadu vecuma cieš no kādas grūti dzīstošas brūces, tātad šādu pacientu skaits ir milzīgs, vērtē O. Libermanis. Izgulējumu ārstēšanai ik gadus Latvija tērē četrus līdz desmit miljonus latu, lai gan lētāk un mazāk sāpīgi būtu izgulējumus nepieļaut. Ne paši cilvēki, ne profesionāļi nav pietiekami labi informēti un “dara diezgan muļķīgas lietas”. Pirmais un galvenais, ko vajadzētu ielāgot – nedrīkst gulēt vai sēdēt uz vietas, kur veidojas izgulējums. Otrais – meklēt palīdzību, informāciju pie praktiķiem.

Nenoliedzami, pacientam ir psiholoģiski grūti cīnīties ar grūti dzīstošu brūci, it sevišķi pašreizējos apstākļos.
“Mūsu veselības aprūpes sistēma tiešām var “izbesīt”, bet problēma ar nedzīstošām brūcēm ir aktuāla visā pasaulē. Mediķi negrib ar tām strādāt, jo tas ir grūts un netīrs darbs. Tomēr pēdējos gados ir milzīgs progress ārstēšanā. Līdzīgi kā ar vēzi – pirms divdesmit gadiem, uzzinot tādu diagnozi, varēja ieteikt vien iet noskatīt vietu kapos. Tagad vēzis ir labāk ārstējams, arī izgulējumi, osteomielīts un čūlas,” salīdzina ķirurgs.

Piedāvā vērtīgus padomus

Brūču un izgulējumu asociācija ir izdevusi žurnāla pirmo numuru, kur minēti daudzi praktiski padomi. Ķirurgs Kaspars Snipe, piemēram, skeptiski vērtē izgulējuma brūžu ārstēšanai firmu ieteiktos speciālos pārsējus, kas maksā padsmit latu gabalā. Vienkāršāka un lētāka metode – “wet-to-dry” (no mitra sauss) pārsējs, ko rekomendē visiem, kuriem ir svaigas brūces. Parasto marles salveti samitrina fizioloģiskajā šķīdumā – tas ir 0,9 procentīgs nātrija hlorīda šķīdums, ko var nopirkt aptiekā. Plaukstā stingri nospiež, lai ir mitrs, bet nav slapjš. Liek uz brūces, fiksē gar malām un ļauj izžūt četrās līdz astoņās stundās. Pārsējam žūstot, tas pielīp pie brūces. Pēc tam to sausu plēš nost – nemitrinot! Kur salvete bija pielipusi, tā līdzi parauj bojā gājušos audus. “Diezgan sāpīgi, bet pēc tam tas ļoti labi veicina jauno audu veidošanos,” raksta K. Snipe. Un turklāt lēti.

Veselība