Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā izvēlēties vitamīnus bērnam?

Vasara ir beigusies, un līdz ar to samazinājusies iespēja dabīgā veidā uzņemt organismam nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas. Tādēļ, sākoties vēsajam laikam un jaunajam mācību gadam, „Ģimenes aptieku” farmaceite Inga Borisova atgādina, ka papildus vēl dabā pieejamajiem vitamīnu avotiem veselību var stiprināt, arī lietojot vitamīnus un uztura bagātinātājus, kā arī sniedz padomus, kam pievērst uzmanību, tos iegādājoties.

Lai arī sabiedrībā pastāv stereotips, ka vasarā vitamīni tiek uzņemti ar visu, kas atrodams dārzā, farmaceite stāsta, kas tas īsti neatbilst patiesībai. „Mūsu platuma grādos augošie augi nespēj nodrošināt visas augošam organismam nepieciešamās vielas, tādēļ dažādus vitamīnus un uztura bagātinātājus var un vajag lietot visu gadu, nevis tikai pavasarī un rudenī, kad ārā plosās vīrusi un citas slimības,” saka I.Borisova.

Vasarā bērni vairāk laika pavada mājās un tāpēc vecāku uzraudzībā ēd regulāri un veselīgi, bet, sākoties mācībām, uzturā lietotās pārtikas paradumi mainās. Ēdienreizes kļūst neregulāras, līdz ar to novājinās imūnsistēma. Tas savukārt izraisa bērna nogurumu, viņš nevēlas mācīties, viņam rodas grūtības koncentrēties, arī saslimt šādos apstākļos ir vienkāršāk.

I.Borisova saka, ka vitamīni parasti paredzēti lietošanai no četru gadu vecuma, taču nepieciešamības gadījumā, konsultējoties ar ārstu, tos drīkst lietot uzreiz pēc dzimšanas. Savukārt uztura bagātinātājus drīkst sākt lietot tikai četru gadu vecumu sasniegušie bērni. Lai zinātu, kāda veida līdzekļus izvēlēties, farmaceite iesaka ņemt vērā bērna vecumu un vajadzības – vismazākajiem medikamenti jālieto pilienu veidā, taču vecākie bērni var paši izvēlēties tabletes, sīrupus, kapsulas vai šķīstošos vitamīnus.
Iegādājoties vitamīnus un uztura bagātinātājus, farmaceite iesaka pievērst uzmanību to sastāvdaļām. Visalerģiskākie ir B grupas vitamīni, par kuru lietošanu būtu jākonsultējas ar ārstu, tāpat šiem produktiem tiek pievienotas atsevišķas dabīgās piedevas, kas arī ne visiem ir piemērotas. Ja bērnam ir alerģija pret kādu no komponentiem, tad labāk izvēlēties līdzekļus ar mazāku sastāvdaļu skaitu. „Lai nebūtu ilgi jāpēta uztura bagātinātāju sastāvs, var vienkārši apskatīties, vai sastāva apraksts neaizņem visu iepakojuma virsmu, un tad arī pieņemt lēmumu, ir par daudz vai nē,” saka farmaceite, piebilstot, ka par katru konkrēto produktu konsultāciju var lūgt arī aptiekā strādājošajiem speciālistiem.

I.Borisova arī atgādina, ka jebkuru līdzekļu lietošanai ir nozīme tikai tad, ja tiek izdzerts paredzētais daudzums. Ražotāji vitamīnus un uztura bagātinātājus sagatavo tā, lai tajos būtu vienas dienas deva ar visiem organismam svarīgākajiem vitamīniem un minerālvielām. Ja līdzekļus lieto regulāri, var izvairīties no vairākām problēmām, piemēram, kalcija un dzelzs deficīta. Kalcijs ir ļoti nozīmīgs elements cilvēka organismā, un tā trūkums maziem bērniem rada trauslus kaulus un zobus, aizkavē kaulu augšanu un veicina to deformēšanos. Savukārt dzelzs deficīta gadījumā simptomi, kuri attīstās pakāpeniski ilgākā laika periodā, ir reibonis, nogurums un vājums, galvassāpes, izturības trūkums, veicot dažādus fiziskus vingrinājumus, kāre pēc dažādām neēdamām vielām (ledus, māla, krīta), paātrināta sirdsdarbība, elpas trūkums fiziskas slodzes laikā un citi. Lai no tā izvairītos, bērniem jālieto dzelzi saturošie medikamenti, bet ikdienā ieteicams ēst produktus, kas bagāti ar organismā trūkstošām minerālvielām: pupiņas un zirņus, aknas un liesu gaļu, bietes, dažādus pilngraudu produktus, žāvētus augļus un riekstus, zaļos lapu dārzeņus, mājputnu gaļu un olas.
Maziem bērniem izplatīts ir arī magnija trūkums, kura simptomi ir bezmiegs, nogurums, neregulāra vai paātrināta sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens, muskuļu spazmas, muskuļu vājums, krampji, roku trīce un grūtības kontrolēt muskuļu darbību. Tādā gadījumā magnijs jāuzņem papildus ar dažādiem to saturošiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem vai tādiem pārtikas produktiem kā ķirbju un saulespuķu sēklas, zaļie lapu dārzeņi, pupiņas, zivis, rieksti, dažādi augļi un dārzeņi.

Vēl viens aktīva bērna uzturā nepieciešams papildinājums ir zivju eļļa, par kuru daudziem, iespējams, ir sliktas atmiņas no bērnības. Šis produkts palielina koncentrēšanās, uzvedības un atmiņas spējas, kā arī kustību koordināciju. Lielākai daļai bērnu šie traucējumi ir cieši saistīti arī ar problēmām mācībās un uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu. Zivju eļļu pārtikā var uzņemt, ēdot treknas zivis (lasis, tuncis, siļķe, forele), taču, ja zivis negaršo, var lietot tradicionālo zivju eļļu vai zivju eļļas kapsulas. „Ģimenes aptieku” farmaceite iesaka izvēlēties kapsulas, jo tās labāk saglabā vērtīgās īpašības, bet pudelītēs esošā eļļa var oksidēties. Turklāt, ja lielo kapsulu grūti norīt, bērniem izstrādātas mazākas kapsulas ar garšīgāku ārējo apvalku.
Farmaceite arī atgādina, ka vitamīnus un uztura bagātinātājus labāk iegādāties aptiekā nevis veikalos, jo farmaceits varēs izskaidrot, kas ir to sastāvā un kurš ir ražotājs, turklāt būs garantija, ka produkti ir klīniski pārbaudīti un pareizi uzglabāti.

Veselība