Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Drošība maksā naudu

Pagaidām viss mierīgi, bet varat būt droši – pavasaris būs un ērces arī. Ja iepriekš vēl varēja cerēt uz imunoglobulīna devu kā triecienlīdzekli pret iespējamo ērču encefalītu, tagad visas cerības uz poti. Ērču encefalīts ir smaga infekcijas slimība, kurai pat nav īpašas ārstēšanas, taču var būt nopietnas sekas uz mūžu.

Viss būtu vienkāršāk, ja potes cena nesvārstītos robežās no 18 līdz 25 latiem. Turklāt pirmajā piegājienā vajadzīgas divas, trešo revakcinējot pēc gada. Un pavisam labiem rezultātiem – atkārtota pote ik pēc trim vai pieciem gadiem. Ja tā nokavēta, viss jāsāk no jauna.

Atsakās no asins preparātiem

“Nevajag apraudāt to, ka vairs nav pieejams imunoglobulīns. Tas nav saistīts ar tā ražošanu Krievijā vai kāda interesēm nopelnīt. Tas vienkārši ir preparāts no daudzu svešu cilvēku asinīm, svešu olbaltumvielu trieciendeva,” skaidro infektoloģe Ilze Vingre, kuras uzmanības lokā ērču encefalīts ir bijis vairāk nekā 30 gadus.

Lai arī skaidrs, ka izmantojamās asinis tiek pārbaudītas, I. Vingre norāda, ka nevar pārbaudīt pret to, ko nezina. “Nezinājām B hepatītu, nezinājām C hepatītu, nezinājām HIV. Tāpat nezinām, kas vēl asinīs var atrasties, lai arī ievērotas visas procedūras. Tās tomēr ir svešas olbaltumvielas un lielā apjomā. Tāpēc asiņu preparātu lietošana daudz, un jo sevišķi bērniem, ir nevietā,” viņa ir piesardzīga. Turklāt svešās olbaltumvielas organismā mēneša laikā noārdās, cilvēkam neveidojas imunitāte.

Nosauc galvenos bubuļus
Difterija un ērču encefalīts – I. Vingre nosauc divas slimības, pret kurām Latvijas apstākļos noteikti būtu jāpotējas, neskaitot bērniem ieteikto vakcinēšanas kalendāru. Tās ir smagas infekcijas, saslimstību ar kurām iespējams veiksmīgi ierobežot ar vakcinēšanos. Jāpiemin gan paradokss – jo labāk sabiedrības imunizēšanai kalpo potes, jo vieglprātīgāk sabiedrība pret to nepieciešamību izturas.

Nodrošinot gan pirmās divas vakcīnas devas, gan nepieciešamo revakcinēšanu, valsts arī šogad turpina bērnu potēšanu par brīvu reģionos, kas atzīti par bīstamiem jeb endēmiskiem. Šobrīd sarakstā, kas pērn tika papildināts, ir 141 pagasts, tostarp arī Alsviķu, Jaunalūksnes, Kalncempju, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Veclaicenes, Zeltiņu pagastsun Ape. Bērnus var potēt no gada vecuma, konsultējoties ar ģimenes ārstu. Šogad valsts apmaksāta vakcīnācija pienākas arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniņiem. Organisms saņem vakcīnu, kas satur nevis “wild virus” – tādu, kāds sastopams dabā, bet gan tikai tā daļu, kas izsauc imunitāti.

Par laimi, daļa pieaugušo iepriekšējos gados esot potēti arī savās darbavietās, par to parūpējušās vairākas iestādes, bet imunitāte saglabājas arī ilgāk par garantētajiem pieciem gadiem. Pēc tam ārsts izvērtē, vai būs pietiekami tikai ar revakcinācijas poti.

Veselība