Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Cukura diabēts un insults

Cukura diabēts ir hroniska slimība, kurai raksturīgs paaugstināts glikozes līmenis asinīs. Tas var izraisīt nopietnus vēlīnos diabēta sarežģījumus un saīsināt mūža ilgumu par 12 – 14 gadiem.

Cukura diabēts rada izmaiņas visos asinsvados, sašaurinot to sieniņas, līdz ar to vieglāk veidojas asinsvadu nosprostojumi jeb trombi. Diabēts ir sistēmas slimība – ietekmējot asinsvadus, tas var skart nervus, sirdi, smadzenes, acis un/vai nieres. Asinsvadi ir kā ceļi, pa kuriem uz audiem tiek nogādātas visas dzīvībai nepieciešamās vielas, ieskaitot skābekli un uzturvielas. Galvenais asinsvadu sieniņu bojātājs cukura diabēta gadījumā ir paaugstinātais glikozes līmenis asinīs.
Galveno triecienu no paaugstināta glikozes līmeņa asinīs saņem endotēlijs – šūnu slānis, kas izklāj asinsvadu iekšējo virsmu. Endotēlija šūnas izdala asinīs hormonus, kuri sašaurina un paplašina asinsvadu caurlaidību. Ja asinīs ir pārāk augsts glikozes līmenis, tad asinsvadus paplašinošie hormoni iet bojā, bet sašaurinošie gluži pretēji – aktivizējas. Tā rezultātā visi asinsvadi sašaurinās, tiek traucēta orgānu apgāde ar skābekli un barības vielām. Vēl vairāk – asinsvadu sašaurināšanās izraisa paaugstinātu asinsspiedienu. Diabēta gadījumā cieš visi asinsvadi, bet ne vienādā mērā. Vienam cilvēkam diabēts izvēlas ietekmēt acu asinsvadus, bet citiem – smadzenes, sirdi vai nieres.
Paralēli hormoniem, kas iedarbojas uz asinsvadu caurlaidību, endotēlijs izdala arī hormonus, kas atbild par asins sarecēšanu. Paaugstināta glikozes līmeņa rezultātā šis hormons veicina arī trombu veidošanos. Asinsvadu sašaurināšanās kombinācijā ar paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensiju) un trombu veidošanās risku ir sevišķi nevēlama galvas smadzenēm. Tas var novest pie insulta – pēkšņa pilnīga vai daļēja smadzeņu darbības funkciju zuduma.

Cilvēkiem ar cukura diabētu ir līdz pat 6 reizēm augstāks insulta risks nekā cilvēkiem bez cukura diabēta. Savukārt cilvēkus ar diabētu un hipertensiju insults piemeklē 2 reizes biežāk nekā cilvēkus tikai ar paaugstinātu asinsspiedienu, bez cukura diabēta. Cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu ir gan paaugstināts aterosklerozes risks, gan palielināta citu riska faktoru varbūtība. Tie ir hipertensija, palielināta ķermeņa masa, dislipidēmija.
Cilvēkiem ar diabētu (neatkarīgi no diabēta tipa) insults attīstās agrīnāk nekā cilvēkiem bez diabēta. Aptuveni 80% cilvēku ar diabētu mirst no sirds un asinsvadu slimībām. Galvenās sirds un asinsvadu slimību izpausmes ir koronārā sirds slimība, galvas smadzeņu asinsrites traucējumi, kāju asinsvadu ateroskleroze.

Galvenais diabēta slimnieku nāves cēlonis ir insults. Tomēr arī cukura diabēta gadījumā var samazināt insulta risku – ir jāpanāk kompensēts cukura diabēts – kontrolēts glikozes līmenis asinīs, normalizēts asinsspiediens, kontrolēta lipidēmija un mikroalbuminūrija. Atbilstoši ārstējot cukura diabētu, ir iespējams attālināt cukura diabēta vēlīnās komplikācijas, saglabāt labu dzīves kvalitāti un darbaspējas. Pētījumos pierādīts, ka laba diabēta kompensācija, ilgstoši stabils un normālam līmenim tuvs glikozes līmenis asinīs var ievērojami samazināt diabēta vēlīno sarežģījumu attīstības risku un palēnināt diabēta sarežģījumu progresēšanu. Tikpat svarīgi ir ārstēt paaugstinātu asinsspiedienu un paaugstinātu lipīdu (asins tauku, piemēram, holesterīns, triglicerīdu) līmeni asinīs.
Cīnoties par cukura līmeņa normalizēšanu, cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām ir būtiski izvairīties no hipoglikēmijas un lietot sirds un asinsvadu veselībai drošus un prognozi uzlabojošus medikamentus.

Apmēram 50% cilvēku cukura diabēta diagnozes noteikšanas brīdī lielajās artērijās jau ir attīstījusies ateroskleroze. Aterosklerozes izraisītās komplikācijas kļūst par biežāko cukura diabēta pacientu nāves cēloni. Aterosklerozes aizkavēšanā un ārstēšanā daudzos pētījumos ir pierādīta statīnu grupas medikamentu efektivitāte, kas pazemina lipīdu, piemēram, zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna, triglicerīdu līmeni asinīs. Cilvēkiem ar aterosklerozi ārstēšanā pievieno sirds aspirīnu, kas sklerozētajās un citās artērijās neļauj veidoties trombiem. Jāņem vērā, ka medikamenti tiek rūpīgi piemeklēti atbilstoši katra cilvēka individuālajām vajadzībām. Un jāatceras, ka medikamenti sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai prasa disciplīnu – tie ir jālieto regulāri un ilgstoši.

Slikta slimības kontrole nozīmē lielāku dažādu komplikāciju risku, piemēram, sirds, nervu, nieru, smadzeņu asinsvadu bojājumus. Iespējamās slimības komplikācijas ierobežo cilvēku darbaspējas, atstāj ietekmi uz cilvēka dzīves ilgumu, kā arī var novest pie invaliditātes. Komplikācijas var attīstīties vairāku gadu garumā. Jo augstāks glikozes līmenis asinīs, jo lielāks komplikāciju veidošanās risks. Jo ilgāk cilvēkam ir paaugstināts glikozes līmenis, jo ātrāk komplikācijas var attīstīties. Galvenais nosacījums, lai attālinātu cukura diabēta komplikāciju rašanos un to progresēšanu, ir labi kontrolēts cukura līmenis asinīs.

Veselība