Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Aptauja: Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nerūpējas par kāju vēnu veselību

Vairāk nekā puse - 62% - aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka kāju vēnu veselībai īpašu uzmanību nepievērš. To secinājuši vēnu veselības konsultatīvā centra "Vēnu centrs" pārstāvji, veicot iedzīvotāju aptauju.

Aptaujas dati liecina, ka šiem cilvēkiem ir pastiprināts risks iegūt kāju vēnu slimības. Viņi problēmu apzinās, bet neko vēnu veselības labā nedara.

Tāpat 60% aptaujāto cilvēku uzskata, ka nav informēti par savu kāju vēnu veselības stāvokli, bet tikai 16% pārzina kāju vēnu veselību.

Vairāk nekā 88% aptaujāto iedzīvotāju ir pārliecināti, ka par kāju vēnām jārūpējas visu gadu - gan ziemā, gan vasarā. 8% šķiet, ka rūpēm par vēnu veselību īpaša uzmanība jāpievērš vasarā, bet tikai 2% uzskata - par kāju vēnu veselību nav jārūpējas vispār.

Nereti tiek pozicionēts uzskats, ka vēnas galvenokārt bojā tikai kāju vizuālo izskatu, bet tā nav. Vēnu varikoze, tāpat kā jebkura slimība, ir medicīniska problēma. Tā uzskata arī 90% respondentu.

Flebologi informē, ka ikdienā saslimšana var izpausties dažādi - smaguma sajūta, pietūkušas potītes, krampji, paplašinātas un izspiedušās vēnas, pigmentācija potītes rajonā, nieze vai nopietnākā gadījumā pat čūlas.

Ja vēnu problēmas netiek laicīgi diagnosticētas un sākta ārstēšana, slimība progresē, kas nozīmē, ka no vieglām vēnu problēmām var viegli attīstīties virspusējo vēnu varikoze vai sliktākajā gadījumā veidoties dziļo vēnu nepietiekamība, turklāt šie cilvēki pakļauti arī lielākam virspusējo un dziļo vēnu trombozes attīstības riskam, skaidro Baltijas Flebologu biedrības prezidents Uldis Mauriņš.

Kāju virspusējo vēnu varikoze, pēc Bonnas universitātes vēnu pētījuma datiem, ir viena no biežākajām saslimšanām, ar ko slimo katra ceturtā sieviete un katrs piektais vīrietis. Apmēram 1% pieaugušo dzīves laikā attīstās smaga venoza mazspēja ar grūti dzīstošām kāju čūlām. Tā visbiežāk rodas tieši tādēļ, ka laikus netiek ārstēta saslimšana virspusējās vēnās. Slimībai progresējot, tiek skartas arī dziļās vēnas.

Mauriņš skaidro, ka mūsdienās vēnu ārstēšanas metodes un tehnoloģijas ir attīstījušās, tāpēc ne vienmēr ir nepieciešama nopietna ķirurģiska iejaukšanās. Turklāt savlaicīgi diagnosticētai saslimšanai nereti pietiek ar pareizi veiktiem profilakses pasākumiem, kas ilgtermiņā varētu palēnināt vai pilnībā apturēt slimības tālāko attīstību. Arī tad, ja tiek nolemts veikt operāciju, tā tiek veikta, izmantojot jaunākās paaudzes lāzeru, kas ļauj slēgt tikai bojātos vēnu posmus, un cilvēks jau pēc pāris stundām var doties mājās, skaidro flebologs.

Tāpat ir jābūt piesardzīgam, ja ģimenē kādam jau bijušas vēnu saslimšanas, norāda Mauriņš, kā arī jārīkojas tā, lai vēnu problēmas nerastos. Vēnu speciālists aicina sekot līdzi savam ķermeņa svaram, izvairīties no stāvēšanas vai sēdēšanas ilgāk par vienu stundu bez pārtraukuma, kā arī nesēdēt sakrustotām kājām. Jādzer daudz ūdens - vismaz divi litri dienā -, un jānodarbojas ar sportu. Jāatceras, ka vēnu problēmas nereti rodas no apaviem, īpaši, ja bieži valkā augstpapēžu kurpes un zābakus. Taču jāsaprot, ka profilakses pasākumi nevar izārstēt jau esošu slimību, kad nepieciešama ārsta palīdzība, uzsver Mauriņš.

"Vēnu centra" rīkotā aptauja noritēja no 10.janvāra līdz 20.janvārim centra mājaslapā. Tajā tika aptaujāti 755 respondenti vecumā no 18 gadiem. 730 bija sievietes.

Veselība