Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

A. Šeikus: metāla zobi jau ir vēsture, tagad modē – pavisam citas lietas

Kaut arī padomju zobu labošanas tehnoloģijas palikušas pagātnē, Latvijas iedzīvotājus no vizītes pie zobārsta aizvien vēl attur bailes no ārstiem. Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn dažādās vecuma grupās no 3,6 līdz 8,9 % iedzīvotāju zobus nelaboja tieši šā iemesla dēļ. Lietuvas Republikas Zobārstu  kameras padomes priekšsēdētājs Alvīds Šeikus pievērš uzmanību tam, ka 30 gadus pēc Neatkarības atjaunošanas Baltijas valstīs viedoklis par zobiem tomēr ir kardināli mainījies.

Pēc viņa teiktā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, Baltijas reģionā aizvien populārāka kļūst estētiskā zobārstniecība, kas ļauj uzlabot zobu izskatu.

“Salīdzinot ar padomju laikiem, tagad jau pavisam citādi saprotam zobu skaistumu un vairs negribam metāla zobus, bet izvēlamies dabīga un atturīga izskata zobārstniecības risinājumus. Padomju laikos sliktākas zobu higiēnas dēļ reti kuram zobi bija veseli, tāpēc pie zobārstu kabinetiem bija milzīgas rindas. Atsāpinošas zāles viņi neizmantoja un skaistumam īpašu uzmanību nepievērsa, lika sudraba vai zelta krāsas ne visai estētiska izskata plombas, ar metālu pārvilka protezējamos zobus,” saka A. Šeikus.

Estētiskās zobārstniecības attīstību nosaka arī demogrāfiskie izaicinājumi

Estētiskās zobārstniecības tirgus vērtība iespaidīgi aug visā pasaulē. Speciālisti šādu tendenci skaidro ar to, ka zobu estētiskas uzlabošanas pakalpojumi kļūst aizvien pieprasītāki arī tāpēc, ka saskaramies ar bezprecedenta demogrāfisku izaicinājumu – Rietumvalstīs sabiedrība strauji noveco.

Tirgus izpētes un biznesa konsultāciju sabiedrības “Reports and Data” analītiķi lēš, ka pasaules estētiskās zobārstniecības tirgus vērtība 2018. gadā bija 18,79 miljardi ASV dolāru, bet, katru gadu augot vidēji par 7,2 %, 2026. gadā tā sasniegs 32,73 miljardus ASV dolāru. Pieprasījuma pieaugumam pēc zobu kroņiem būtu jābūt visstraujākajam starp kategorijām un jāsasniedz apmēram 8,2 % katru gadu.

“Pēdējo trīsdesmit gadu laikā, runājot par materiāliem un tehniku, Baltijas valstīs viss ir radikāli mainījies. Veiksmīgi attīstām tā saucamo zobārstniecības tūrismu, piesaistot klientus no dārgākām zemēm, bet tehnikas, izejvielu kvalitātes un savas profesionalitātes ziņā mēs neatpaliekam,” stāsta Lietuvas Republikas Zobārstu kameras padomes priekšsēdētājs.

Lai iepazītos ar pašām jaunākajām tendencēm un dalītos savā pieredzē, zobārsti pulcēsies tematiski īpašā, specializētā, starptautiskā zobārstniecības pasākumā “Baltic Days of Dentistry 2019”, kas 27.–28. septembrī notiks Lietuvas izstāžu un kongresu centrā “Litexpo”.

Finansiālais aspekts turpina būt svarīgs

Kaut arī Eiropas dati rāda, ka 22,1 % valsts iedzīvotāju nav problēmu samaksāt par zobu labošanu, ir arī medaļas otra puse. Pēc Eirostata datiem 2017. gadā 35,5 % Latvijas iedzīvotāju tas bija liels finansiāls apgrūtinājums, bet vēl 42,4 % to juta daļēji.

“Daudzi sūdzas, ka neiet pie zobārsta, jo tas ir dārgi. Esmu pārliecināts, ka mums būtu jāpalielina zobārstniecības pakalpojumu pieejamība, ieskaitot arī valsts izvēlēto nodokļu politiku, kurai būtu jābūt pēc iespējas labvēlīgākai pret tik nepieciešamiem un vispārējai personas veselībai svarīgiem pakalpojumiem,” konstatē ārsts.

Pēc viņa teiktā, ja Latvijā šiem pakalpojumiem tiek piemērots 9 % pievienotās vērtības nodoklis (PVN), tad Polijā tas ir 7 %, bet Lietuvā sasniedz 21 %.

Veselība