Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mazpulku pirmā vērtība – labi padarīts darbs

Jau no mazām dienām, lai cilvēks kļūtu krietns un darbspējīgs, galvenās atziņas bērnam iemāca vecāki, skola un aktivitātes, caur kurām veidojas izpratne par dzīvi. Arī caur mazpulcēnu aktivitātēm ikvienam bērnam vecumā no astoņiem gadiem iespējams iemācīties pamatlietas, kas ļauj turpmāk virzīties dzīvē ar izpratni par darbu, vērtībām un dabu. Par joprojām esošajām, unikālajām aktivitātēm mazpulkos vislabāk spēj stāstīt ilggadējais 29. Ziemeru mazpulka vadītājs  Jānis Bērtiņš. Viņš ir viens no šīs tradīcijas atjaunotājiem Alūksnes novadā un joprojām aktīvi darbojas šajā kustībā.


Video materiālā J. Bērtiņš ierāda 29. Ziemeru mazpulka, nu jau paplašinātās, telpas, kurās notiek lielākā rosība un darbu tapšana:

J. Bērtiņš ir mazpulku kustībā kopš 1997. gada, dibinot 29. Ziemeru mazpulku un vēl citus mazpulkus novadā. Viņš atceras, ka atjaunot pagastā šādu organizāciju tolaik pamudināja pagasta padomes priekšsēdētājs Vilis Pauliņš. Pavisam mazpulka rindās šo gadu laikā bijuši vairāk nekā 160 bērnu. Šobrīd Alūksnes novadā joprojām darbojas Strautiņu mazpulks, 29. Ziemeru mazpulks, 196. Bejas mazpulks, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas mazpulks “Zīle” un Alūksnes Bērnu un jauniešu centra mazpulks “Pa Galms” - ar mērķi izglītot bērnus un jauniešus latviskā, darbīgā, mērķtiecīgā un sakoptā vidē.


Jautāts par to, kas ir dzinulis 23 gadus šādā aktivitātē, J. Bērtiņš uzsver, ka bērnu klātbūtne jau kopš jaunības, kad pats kļuva par pionieru vadītāju, bijis galvenais motivators turpmākai darbībai.


Mazpulcēnu aktivitātes rit visu gadu un ir ļoti raženas. J. Bērtiņš uzver, ka visi novada mazpulcēni ir aktīvi, čakli un uz potenciālu virzīti.
Viņš nenoliedz, ka bērnu skaits Latvijas skolās un lauku teritorijās arvien sarūk, tomēr tas netraucē iesaistīties arī šobrīd pagastu skolās esošajiem bērniem, piebilstot: “Ziemeru skolā lielākā daļa skolotāju brauc no pilsētas un pēc mācībām dodas prom. Un kur tad lai bērniņš paliek? Šeit viņi zina, ka varēs atnākt, iesaistīties, uzmeistarot ko interesantu.”

Darbi un vērtības

Bērni ik gadu iesaistās daudzās aktivitātēs - konkursā “Zemes meita, Zemes dēls”, nometnēs, sporta spēlēs, ziedu paklāju izveidē, tirdziņos ar pašu darinātiem vai audzētiem labumiem. Tāpat  mazpulcēni kopīgi mācās dažādas vērtības, un pirmā no tām  - labi padarīts darbs. Kaut visvienkāršākais. Sākot ar ideju, plānošanu un beidzot ar darba izvērtējumu - strādāts ar peļņu vai zaudējumiem. Tā ir laba mācība, ko apgūst katrs mazpulka dalībnieks.
Otrā vērtība - izpratne par demokrātiju. Veidojot sava mazpulka sabiedrisko dzīvi, mazpulka dalībnieki mācās uzklausīt cits citu, pieņemt lēmumus, vadīt, organizēt un meklēt dažādus problēmu risinājumus.
Trešā vērtība - latviskums un valstiska pašapziņa. Latvijas Mazpulku bagāto vēsturi iepazīst gan lasot grāmatas, gan klausoties mazpulku vecbiedru stāstījumus. Tas palīdz saprast, ka Latvija ir vienīgā vieta uz pasaules, kur skan latviešu valoda un kur dzīvo ļaudis, kam ir katram sava tautasdziesma. Ceturtā vērtība - sakopti Latvijas lauki. Mazpulki realizē vides projektus, piedalās Lielajā talkā, sakopj aizmirstas un nolaistas vietas.

Vadītāji spēj ieinteresēt

Vaicāts, kā mūsdienās, kad jauniešu uzmanību saista galvenokārt virtuālā vide, ieinteresēt dalībai mazpulkā, J. Bērtiņš uzsver, ka noteicošais ir mazpulka vadītāja aizrautība un prasme piedāvāt jaunajai paaudzei aktivitātes, kas viņus piesaistītu. Alūksnes novada mazpulku vadītāji to spēj.  “Mums ir iespēja parādīt to, kas citādāk viņiem nebūtu iespējams, piedāvājot projektus, nometnes. Tā bērniem ir iespēja. Jo viņi vairāk redzēs, jo vairāk pratīs novērtēt, gūt dažādas prasmes, izvērtēt, kas labāk patīk. Tiem, kuriem ne tik labi izdodas, tā ir iespēja uzdrošināties. Pie mums varbūt nenāk bērni, kuri iet mūzikas skolā, mākslas skolā, jo viņi ir ļoti noslogoti. Bet arī pārējie bērni ir talantīgi, apgūst jaunas iemaņas, izstrādājot projektus, attīstot prezentēšanas māku. Piecus gadus tos prezentē, bet noslēgumā saņem “Sudraba karotīti”. Bērni iemācās sevi prezentēt, izteikt viedokli, nerunājot arī par pievienotajām vērtībām, piemēram, praktisku darbošanos.”

Apstākļi netraucē darboties
Lai arī šobrīd valstī esošās ārkārtējās situācijas dēļ mazpulku sanākšanas nenotiek, tomēr darbi rit pilnā sparā. J. Bērtiņš saviem mazpulcēniem norādījumus izziņo īsziņās, savukārt bērni padarītos darbus vai projektu gaitu sūta fotoattēlu formātā saviem mazpulku vadītājiem. Šobrīd Latvijas Mazpulku padome izsludinājusi dabisko zālāju popularizēšanas projektu, lai pievērstu jauniešu uzmanību dabiskajiem zālājiem un to dažādajām atjaunošanas iespējām. “Tāpēc jauniešiem jāiepazīst dabisko zālāju augi un jāveic pētniecība, kas izdarāms arī attālināti. Jau tagad mazpulcēni ievāc noteiktus pļavas augus, piemēram, gaiļbiksītes, un žāvē tos. Jūnijā viņiem jāpiedalās nodarbībā par pļavas augu atpazīšanu, tad jāizvēlas, kādu augu sēklas tiks ievāktas un, izmantojot augu noteicēju, ziedošie augi jāatrod dzīvesvietas tuvumā. Pēc noteiktas metodikas ievākšanas un žāvēšanas process jāfiksē. Tāpēc - darba pilnas rokas arī šajā laikā,” stāsta J. Bērtiņš.

Pēcāk savāktās sēklas būs jānodod Latvijas Dabas fonda pārstāvjiem Mazpulku projektu forumu laikā, paveiktais jāatspoguļo “Mazpulcēna Dienasgrāmatā” un jāprezentē projektu forumā. Bērniem mazpulcēnu aktivitātes ir unikāla iespēja apgūt dažādu vērtību kopumus, lai pieaugot saprastu, ka, tikai radot mazas lietas ar lielu mīlestību, rodas lielās.


Šis ir tikai pirmais raksts stāstu sērijā par mūspuses unikālajām tradīcijām. Arī turpmāk reizi mēnesī - līdz decembrim - taps vēl septiņas publikācijas laikrakstā un portālā gan stāstu, gan multimediālā formā, saglabājot un popularizējot liecības par mūsu kopīgo, unikālo nemateriālo kultūras mantojumu. Kādas ir kultūras un tradīciju saglabāšanas aktivitātes pagastos, kas ir cilvēki un organizācijas, kas tradīciju nes no paaudzes paaudzē, kā to mūsdienās iedzīvina? Par to laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” un portāls “Alūksniešiem.lv” šogad vēstīs saviem lasītājiem.

Sabīne Kokarēviča,  29. Ziemeru mazpulka priekšsēdētāja

“Es iesaistos mazpulkā, jo tā ir laba pieredze pašizaugsmei. Patīk, ka mazpulcēni palīdz dabai, patīk veidot projektus, praktiski pašiem tos realizējot, iesaistīties aktivitātēs un tirdziņos. Četrus gadus esmu veidojusi projektus - audzējot kukurūzu, sīpolus, kartupeļus. Šajā, pēdējā gadā, man taps projekts par pļavas augiem, savācot sēklas un atjaunojot Latvijas pļavas.
Mazpulcēni sakopj dabu, iesaista arī citus piedalīties talkās, lai mūsu apkārtne būtu tīra un skaista. Šis jau ir viens no aspektiem, kāpēc ir vērts pievienoties mazpulcēnu pulkam.”

Mazpulku vēsture
Mazpulku kustības pirmsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs. Kārlis Ulmanis emigrācijā pavadītajā laikā Amerikā iedvesmojās idejai, ka arī Latvijā jaunatnei vajadzīga īpaša organizācija, kas veltītu plašāku uzmanību lauksaimniecībai un sabiedriskās dzīves izkopšanai. Starptautiski tā pazīstama kā “4 H”. Mazpulku simbols ir četrlapu āboliņa lapiņa, kas simbolizē siltu un atvērtu sirdi, čaklas un mīļas rokas, labas domas un veselīgu attieksmi pret dzīvi. Tās ir vērtības, kas būs svarīgas vienmēr.

Līdz ar Atmodu Latvijā un arī Alūksnes pusē 20. gadsimta 90. gadu sākumā atdzima mazpulku kustība. Pirmo atjaunoja Viktors Ķirps Kalncempju pagastā, bet šis vilnis turpinājās Veclaicenē, Ziemeros, Strautiņos, Ilzenē, Liepnā. Šos gandrīz 30 gadus mazpulki darbojušies arī Vidagā, Gaujienā, Mārkalnē.

Alūksnes novadā mazpulku vadītāji pašlaik ir  - Jānis Bērtiņš (Ziemeri), Sandra Buliņa (Strautiņi), Lidija Stebere (Beja, Alūksne) un Inese Marķitāne (ģimnāzija).



ČETRLAPU āboliņa nozīme


Latvijas Mazpulku emblēma ir  četrlapu āboliņa lapiņa, kas senajiem latviešiem bija laimes nesēja zīme. 

ČETRAS LAPAS NOZĪMĒ:
PRĀTU - kas ziedojams skaidrām domām;
SIRDI - ko dalībnieks ziedo taisnībai un kvēlākai sajūsmai;
ROKAS - lai darītu labākus darbus;
VESELĪBU - kas ir cilvēka dārgākā manta, ko mazpulka dalībnieks sargā, lai varētu labāk un ilgāk kalpot savai Tēvzemei - Latvijai.




Projekts “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā” tiek īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

20200610-1710-logo-vpr-vm-vkkf8-507-x-12



"Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā"