Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pētījums: latvieši mājās sporto aktīvāk, nekā lietuvieši un igauņi

Sportiskas aktivitātes ir visvienkāršākais un efektīvākais veids, kā palīdzēt sev pārvarēt jaunā laika izaicinājumus un atgriezties mūsu dabiskajā līdzsvara stāvoklī. Turklāt arī vasara vairs nav aiz kalniem un aktīvāk kā jebkad jāsāk gatavoties pludmales sezonai. Kā liecina tehnoloģiju uzņēmuma “Huawei” veiktā aptauja, gandrīz puse (49%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 35 gadiem turpina mājas treniņus  vismaz 2-3 reizes nedēļā vai vairāk, apsteidzot pārējo Baltijas valstu iedzīvotājus – Lietuvā un Igaunijā tikpat aktīvi sportošanai pievēršas attiecīgi nepilni 46% un 44% aptaujāto.

Lai gan aptaujas rezultāti liecina, ka visās trīs Baltijas valstīs iedzīvotāji ir aktīvi un sporto gana daudz, Latvijā minētās vecuma grupas pārstāvji savā ikdienā vairāk uzmanības velta fiziskām aktivitātēm.

Gandrīz 11% aptaujāto Latvijā vingro 4-5 reizes nedēļā, salīdzinot ar nepilniem 9% abās kaimiņvalstīs. Savukārt, katru dienu mājas apstākļos vingro gandrīz 7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kamēr Lietuvā tie ir nedaudz pāri 4%, bet Igaunijā vien 2%. Reizi nedēļā vai vairākas reizes mēnesī individuāli mājās sporto vairāk nekā trešdaļa jauno cilvēku Baltijā. Diemžēl ir arī tādi, kuri sporta aktivitātēm pievēršas ļoti neregulāri – vidēji 15% aptaujāto katrā valstī atzina, ka mājās vingro reizi mēnesī vai pat mazāk. 
Pasaules Veselības organizācija veselam pieaugušam cilvēkam iesaka veltīt vismaz 150 minūtes nedēļā vidējās intensitātēs fzisikajām nodarbībām, kas ir aptuveni 20-30 minūtes dienā. Spriežot pēc aptaujas rezultātiem, kopumā varam teikt, ka visās Baltijas valstīs iedzīvotāji ir aktīvi sportotāji. Priecē, ka jaunie cilvēki lieliski zina, ka fiziskās aktivitātes vairo enerģiju un mundrumu, veicina fizisko un garīgo veselību, uzlabo garastāvokli, tāpēc ar entuziasmu pievēršas dažādākajām fiziskām aktivitātēm.

“Ņemot vērā izaicinājumus, ko rada darbs no mājām un ierobežotas sportošanas iespējas, jaunākās tehnoloģijas var palīdzēt rast vienkāršus un drošus veidus, kā uzturēt sevi labā fiziskajā formā, vairot enerģiju, mundrumu, kā arī  veicina fizisko un garīgo veselību. Spriežot pēc aptaujas rezultātiem, apmēram 50% respondentu treniņu laikā izmanto dažādas viedierīces, kas var kalpot kā viedie treneri un asistenti laikā, kad sporta zāles uz laiku ir ciet,” atklāj  Alise Cēsniece, “Huawei Consumer Business Group” Mārketinga komunikācijas vadītāja Latvijā.

63% respondentu labāku rezultātu sasniegšanai izmanto viedpulksteņus un tas nav pārsteigums, ņemot vērā to plašās iespējas un funkcionalitāti.
Piemēram, tādi jaunākie viedpulksteņu modeļi kā Huawei Watch GT 2e palīdz sekot līdzi lietotāja fiziskajai aktivitātei visas dienas garumā, nepieciešamības gadījumā atgādina par ieplānoto treniņu un piedāvā atbilstošu nodarbību, sportojot gan mājās, gan ārā, distancēti no pārējiem, piemēram, nodarbojoties ar riteņbraukšanu, skriešanu, jogu u.c. Savukārt treniņa laikā viedierīce kontrolē nodarbības efektivitāti un sniedz palīdzību reāllaikā, nodrošinot treniņu vadību un atgriezenisko saiti, tai skaitā par treniņa ilgumu un pulsometra mērījumiem. Viedpulksteņi piedāvā arī pārskatāmu rezultātu grafiku, lai motivētu sevi nākamajiem soļiem ceļā uz labsajūtu.
Ne mazāk svarīgs aspekts labas fiziskās formas uzturēšanā ir pietiekama atpūta un miegs. Viedpulksteņi ar ilgu akumulatora darbības laiku, kas Huawei Watch GT 2e gadījumā ir līdz divām nedēļām, var palīdzēt efektīvi to uzraudzīt – kamēr cilvēks guļ, pulkstenis uzrauga pulsu, analizē elpošanu un sniedz ieteikumus, lai miegs būtu pēc iespējas kvalitatīvāks un no rīta lietotājs ir izgulējies un gatavs jaunai dienai.

Iedzīvotāji plaši izmanto arī citus tehnoloģiskos asistentus. Gandrīz trešdaļa (30%) respondentu sporta aktivitātēs izmanto fitnesa aproces, tikpat daudz (30%)  –  bezvadu austiņas. Savukārt, 13% respondentu par viedo palīgu ķermeņa transformācijas novērošanai kļuvuši gudrie svari. Tā, piemēram, Huawei Smart Scale izmanto modernus algoritmus, lai  ar vienu mērījumu veiktu deviņus testus: noteikt ķermeņa svaru, tauku īpatsvaru, masas indeksu, muskuļu masu, ūdens koncentrāciju ķermenī, kaulu masu, olbaltumvielu daudzumu organismā, viscerālo tauku daudzumu iekšējos orgānos un vielmaiņas līmeni.

Par aptauju:

Aptauja, pēc tehnoloģiju uzņēmuma “Huawei” pasūtījuma, veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Rait Group” 2020. gada aprīlī un tajā piedalījās 359 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 35 gadiem.

Sports