Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atskatoties uz “Rally Alūksne 2019”

Aizvadīts viens no lielākajiem Baltijas ziemas rallijiem “Rally Alūksne 2019”, kurš izskanēja pagājušās nedēļas nogalē, neatstājot vienaldzīgus rallija fanus, kuri bija ieradušies šeit no visas Baltijas. Gan pilsētas iedzīvotāji, gan uzņēmēji sajuta daudzo viesu klātbūtni. Par rallija organizatorisko pusi un norisi lūdzu pastāstīt vienu no tā organizatoriem, kas jau devīto gadu rūpējas par šo lieliskā pasākumu  – Renāru Salaku. Mēs redzam tikai pasākuma skaisto pusi, bet tam pamatā ir smags darbs.

- Kā pa deviņiem gadiem ir izaudzis rallijs Alūksnē?
- Rallijs ir izaudzis un tā līmenis tagad ir grūti salīdzināms, noteikti neatpaliekam Baltijā no citiem rallijiem, es pat domāju, ka lielai daļai esam priekšā. To parāda sportistu novērtējums un skatītāju atsauk­smes, tādā ziņā esam auguši. Bet paralēli varu teikt, ka mēs ejam tālāk un ceļam latiņu augstāk. Grūti ir pakāpties atpakaļ un gribas arvien labāk, bet tas atkal nozīmē, ka pašiem ir grūtāk. Jo vairāk darām, jo saprotam, ka šo var savādāk, to var citādāk – skaidrība nekad nav un nevar būt, tas ir nepārtraukts process, meklējot labākos risinājumus, vienkārši sakot, jo dziļāk mežā jo vairāk koku.

 - Ar ko varētu salīdzināt Alūk­snes ralliju?
  - Mēs sevi nosacīti pielīdzinām Sāremā rallijam, kas Sāremā salā Igaunijā norit kopš 1974. gada. Tajā  piedalās šī sporta veida pasaules līmeņa zvaigznes. Tur vienmēr ir prieks aizbraukt, ir daudz skatītāju un “mega” daudz mašīnu. Mēs gribam šeit radīt tādu atmosfēru, kāda ir tur. Sāremā gan sacensības notiek rudenī, mums - ziemā, bet tie, kas atbrauc pie mums, saka, ka vislabākie ralliji Baltijā vasarā ir tur, ziemā - pie mums. Izveidot labas sacensības ir smags darbs, viss prasa laiku un naudu - gan trase, gan sportisti. Ja mēs gribam dabūt pie sevis kādus lieliskus sportistus, tad ir jāiedod viņiem kādas atlaides dalības maksai vai jāuzsauc šis tas. Jāieinteresē, vai pat jānopērk, lai viņi atbrauktu. Par laimi, Latvijas Automobiļu federācijas nostājas dēļ pie mums var atbraukt jaunie talanti, kā šogad  Olivers Solbergs, un tā ir mūsu veiksme, ka nākotnes zvaigznes šeit startē. Bet dalībnieku sastāva stiprumu nosaka pasākuma kvalitāte. Lai atbrauktu kāda zvaigzne, nereti ir tā, ka mums viņiem ir jānodrošina tādas lietas kā dzīvošana, dalības maksas, lai viņi vispār šeit būtu.

- Kā dalībnieki vērtēja šo pasākumu?
- Šogad palīdzēja daba, izdevusies ziema. Pēdējos trīs gadus tā sākās pēdējā brīdī, tad jāsaka, ar Dievu uz pusēm tikām cauri. Šis gads ir bagāts ar sniegu un ledu, bet ar to vien nepietiek, jo ir jāizdomā interesanti ātrumposmi, lai viss arī notiktu kompaktāk, jārada sacensību atmosfēra. Ir trīs lietas uz ko mēs bāzējamies, kam mēs rīkojam ralliju – dalībnieki, skatītāji un atbalstītāji. Ja  visi ir apmierināti, tad mūsu skatījumā rallijs ir sekmīgi noticis. Domāju, ka Alūksnes pilsēta var būt apmierināta, ka mēs ar šo savu sākotnēji trīs cilvēku iniciatīvu tagad Alūksnes vārdu nesam daudz plašāk. Rallijs ir izaudzis, ar mums kopā strādā jau visai liela komanda, jo mums, entuziastiem, vieniem pašiem tik lielu vezumu pavilkt ir nereāli. Lai saprastu, cik  specifiski un grūti ir noorganizēt šāda līmeņa sacensības, ir jāsaprot, ka, piemēram, sestdien, kas bija rallija pilnā diena, 150 cilvēki rūpējās par drošību, ap 60 biļešu kontrolieri bija trasē, tiesneši un oficiālās amatpersonas, kopā ap 300 cilvēku strādāja, lai rallijs notiktu. Paldies viņiem, protams, arī zemessardzei, policijai par atbalstu, kā arī visiem, kas palīdzēja, lai pasākums notiktu. Cilvēki to īpaši nemana, jo tas viss, ko mēs redzam sacensībās, ir aisberga mazā, redzamā daļiņa, kas peld virs ūdens. Viss lielais darbs notiek jau vairākus mēnešus pirms tam un turpinās vēl joprojām. Paies pāris nedēļas, kamēr vēl tiksim ar visu galā.

- Kāda ir pasākuma dalībnieku ģeogrāfija?
- Pagājušajā gadā pārstāvētas bija 14 valstis, šogad 11, visvairāk no Baltijas, Krievijas, Skandināvijas. Poļi, angļi,  pievienojās pat spāņi un no Kanāriju salām, kuriem ziemas nav, bet ir priecīgi, kaut nevar pacīnīties par augstām vietām. Tas vien pierāda, ka ir tā, ka cilvēki grib šeit atbraukt un šeit viss ir kārtībā. Kaut arī jāņem vērā  mūsu ierobežotā infrastruktūra – viesu namu ir tik, cik ir, bet mēs tomēr spējam šeit rīkot tik liela mēroga sacensības. Un laikam izdodas, jo dalībnieki apmetās  ne tikai Alūksnē, bet arī Balvos, Gulbenē, Smiltenē un Veros, bija gatavi braukt 80 kilometrus katru dienu. Piemēram, bija daudz skatītāju no Lietuvas atbraukuši atbalstīt savējos, kaut arī nebija Lietuvas rallijsprinta čempionāta, kā arī kuplāks skaits igauņu. Vairāk sadarbojamies ar igauņiem, jo tas mums ir svarīgāk. Tomēr mēs esam tuvāk un viņiem patīk, ka nav tālu jābrauc. Teikšu, ka skatītāju skaits vairs nav simtos, bet tūkstošos. Šogad arī tika izmēģināta jauna biļešu kontroles sistēma, lai mazinātu cilvēku daudzumu pie ieejām, pērkot biļetes pie ātrumposmiem, varēja jau iepriekš tikt pie kartēm un iet iekšā. Tas mazliet apgrūtināja skatītāju, jo kartes saņēma citviet. Pašreiz esam pareizā risinājuma meklējumos, izmantojam citu pieredzi, mēģinām saprast, kā ir labāk visiem.

-Nākamgad jubileja – 10 gadi. Ko plānojat?
- Jā, esam tik tālu “aizdzīvojušies”. Bet saistībā ar šo varu teikt: ja mēs būtu zinājuši, cik tas ir sarežģīts un laikietilpīgs darbs, esmu diezgan drošs, ka mēs nebūtu nemaz sākuši šo pasākumu deviņu gadu garumā. Sākām organizēt treniņus un izdomājām, kāpēc neuztaisīt rallijsprintu? Tagad esam nokļuvuši līdz šai dienai, kad vairs nevar to ralliju nolikt mierā, jo visi gaida, prasa... Neviens pat neļaus to nedarīt! Organizēšana prasa ļoti daudz laika, jo jāņem vērā, ka mēs visi strādājam citur algotu darbu un rallijam ziedots tiek brīvais laiks. Paldies mūsu ģimenēm par atbalstu! Protams, domāsim kaut ko jaunu un interesantu, netiek aizmirsts mūsu ezers, jo sacensības tur ir notikušas, bet  rallijam ir citas drošības prasības un ledum ir jābūt ļoti biezam, tāpēc sakām, ka gan jau kādreiz tas būs. Nākamgad centīsimies pacelt savu latiņu vēl augstāk.

Sports